Diskusija "Bibliotēka kā trešā vieta"

Urbānās socioloģijas pētnieks Rejs Oldenburgs grāmatā “The Great Good Place” (1991) ir rakstījis par neformālu publisku pulcēšanās vietu nozīmi – cik šīs vietas ir būtiskas kopienai un sabiedriskajai dzīvei, apgalvojot, ka kultūrvietas, arī bibliotēkas, un citas "trešās vietas" starp darbu/skolu un mājām ir demokrātijas un kopienas vitalitātes pamats. Bibliotēka – kā bāka nemiera laikos. “Bāka neskraida gar krastu, lai meklētu kādu, ko izglābt, bāka vienkārši stāv un spīd… “ (Anne Lamott “Almost Everything. Notes on Hope”, 2018). Bibliotēka var izglītot, iedvesmot, socializēt un reizē ļaut izpausties individualitātei. Bibliotēka kalpo savai kopienai, mūsdienu informācijas kakofonijas laikos rādot gaismu. Bibliotēka stiprina kopienas noturību. Vai Latvijas bibliotēku tīkls ir novērtēts kā kopienas resurss, kā šī “trešā vieta” dažādos dzīves posmos? Vai pašvaldības, plānojot pakalpojumus iedzīvotājiem, saredz bibliotēkas ne tikai kā kultūras un izglītības, bet arī kā sociālo resursu? Ko galu galā bibliotēka kā “trešā vieta” var savai kopienai piedāvāt?