Nodarbību ieraksti

Kā runāt ar propagandas skarto?
Datums:
01.06.2022
Laiks:
16:00-17:30
Pilsēta:
Vieta:
Tiešsaiste

Sarunu skolas LAMPA nodarbības ietvaros psiholoģe Marija Ābeltiņa skaidro propagandas darbības mehānismus un piedāvā veidus, kā turpināt sarunu ar cilvēku tās varā no psihologa skatu punkta.

Nodarbībā tika apskatīti sekojoši jautājumi: 

  • Kādēļ cilvēki iekrīt propagandas slazdos? Kāpēc cilvēki tic dezinformācijai un klajiem meliem? Kas ir mūsu vājie punkti no psiholoģijas viedokļa?
  • Vai ir iespējams un kā sarunāties ar cilvēku, kas ir propagandas varā? Kas jāņem vērā veidojot šādu sarunu? Kādas ir realistiskas gaidas par iznākumu?
  • Ko mēs varam darīt, lai mazinātu iespēju pašiem kļūt par propagandas upuriem?

Marija Ābeltiņa 2022. gadā ieguvusi doktora grādu psiholoģijā (PhD), pētot profesionālas izdegšanas fenomenu. Papildu akadēmiskai izglītībai no 2013. gada ir sertificēta KBT speciāliste un no 2019. gada arī supervīzore. 2020.gadā kļuva par Shēmu terapijas speciālisti. 10 gadus strādājusi Krīžu un konsultāciju centrā "Skalbes" ar cilvēkiem un organizācijām krīzes apstākļos. Šobrīd strādā privātpraksē, kā arī vairāk nekā 15 gadus darbojas, vadot un organizējot dažādas pašattīstības un pašizpētes nodarbības.

Marija ir autore dažādiem psiholoģiskās izaugsmes treniņiem un apmācību kursiem privātiem un valsts uzņēmumiem, kā arī Latvijas Universitātē, Rīgas Stradiņa universitātē u.c.

 

Rīko un atbalsta: Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS

 

Vadības komunikācija. Pieredzes stāsts
Datums:
10.02.2022
Laiks:
16:00-17:30
Pilsēta:
Vieta:
Tiešsaiste
Lektors:
Maksims Jegorovs

Nav noslēpums, ka uzņēmuma vai organizācijas vadītāja komunikācijas stils un attieksme tieši iespaido pārējo darbinieku un kolēģu komunikācijas kultūru. Spēja veidot cilvēcīgu dialogu, reizē saglabājot līdera pozīcijas un virzību uz mērķi, ir gana sarežģīts uzdevums, kas bieži sasniedzams tikai ilgas pieredzes rezultātā. Nodarbības vadītājs Maksims Jegorovs nodarbības laikā dalās ar dažādiem pieredzes stāstiem par komunikācijas izaicinājumiem un sarežģītām situācijām kā augsta līmeņa vadītājam. 

Maksims Jegorovs ir Accenture vadītājs Baltijā kopš 2007. gada. Šajā amatā Maksims ir veicinājis uzņēmuma izaugsmi no 250 darbiniekiem līdz vairāk kā 2000 darbiniekiem šobrīd. Absolvējis Latvijas Universitātes Datorzinību fakultāti, profesionālo karjeru Maksims sāka kā programmatūras dizainers. Šobrīd viņa pieredze sniedzas no programmatūras projektēšanas, sarežģītiem sistēmu piegādes projektiem līdz programmatūras pakalpojumu pārdošanai un mārketingam. Maksims ir ieguvis maģistra grādu datorzinātnēs. M. Jegorovs devis lielu ieguldījumu IT izglītībā Latvijā. Bijis iesaistīts dažās no lielākajām norēķinu sistēmu ieviešanām Latvijā, eksperts ar nozīmīgu pieredzi starptautiskajos IT projektos. Maksims ir arī Fonda atvērtai sabiedrībai DOTS valdes priekšsēdētājs.

 

Rīko: Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS

Nodarbību atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds

Kā veidot labu dialogu? (Angļu valodā)
Datums:
20.01.2022
Laiks:
16:00-17:30
Pilsēta:
Vieta:
Tiešsaiste
Lektors:
Kai Alhanen

Sarunu skolas LAMPA 2022. gada pirmā nodarbība pievēršas dialogam kā spēcīgam sabiedrības izziņas un uzticēšanās veicināšanas instrumentam.

Dialoga mērķis ir labāk izprast pasaules parādības, citus cilvēkus un mūs pašus. Tas palīdz kopienām nodrošināt vienu no vissvarīgākajām demokrātijas prasībām: cilvēku spēju vienam no otra mācīties. Šāda kopīga mācīšanās rada arī savstarpēju uzticēšanos starp cilvēkiem, kas ir nepieciešama brīvas sabiedrības funkcionēšanai. Lekcija iepazīstina ar dialoga galvenajām iezīmēm un apspriež, kā mēs varam uzlabot dialogu praksē, tostarp minot konkrētus veidus, kā uzlabot savas dialoga prasmes.

Nodarbību vada Kajs Alhanens – politiskās filozofijas pētnieks un Dialogu Akadēmijas vadītājs. Viņš ir autors grāmatām “Dialogs demokrātijā”, “Džona Djuija Pieredzes ekoloģija” un “Doma un prakses Mišela Fuko filozofijā”. Alhanens ir darbojies kā vecākais padomdevējs “Timeout dialogue” konceptā, kas šobrīd tiek lietots dažādās organizācijās Somijā valsts, privātajā un trešajā sektorā.

Nodarbības valoda – angļu.

 

Rīko: Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS

Nodarbību atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds

Konstruktīva komunikācija
Datums:
24.11.2021
Laiks:
16:00-17:30
Pilsēta:
Vieta:
Tiešsaiste
Lektors:
Edmunds Apsalons

Šajā Sarunu skolas LAMPA nodarbībā meklējam atbildes uz jautājumiem, kā sarunāties, saprasties un sadarboties, izmantojot konstruktīvu komunikāciju.

Kāpēc komunikācija nav tikai informācijas apmaiņas process – saziņa, bet arī attiecību veidošanas process – saskarsme? Kāda ir mūsu saziņa un saskarsme ar citādi domājošiem? Vai vienmēr tā ir konstruktīva?

Ar ko atšķiras konstruktīvs dialogs no destruktīvas diskusijas? Kad mēs sarunājamies un kad mēs strīdamies? Vai strīdos dzimst patiesība?

Kādi ir konstruktīva dialoga iespējamības nepieciešamie nosacījumi? Kā sarunāties ar atšķirīga viedokļa paudēju? Vai mums ir lemts saprasties?

Nodarbību vada Edmunds Apsalons - Brēmenes Universitātes un Latvijas Universitātes doktors filozofijā, kurš piedāvā valodas pragmatikā un sociālo sistēmu teorijā balstītu Konstruktīvas komunikācijas modeli kā alternatīvu ierastajiem stratēģiskas vai normatīvas komunikācijas veidiem. Grāmatu Valodas lietojuma loģika un Komunikācijas kompetence: kā sarunāties un veidot attiecības autors.

 

Rīko: Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS

Nodarbību atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds

 

Būt opozīcijā
Datums:
10.11.2021
Laiks:
Pilsēta:
Vieta:
Tiešsaiste
Lektors:
Reinis Lazda

Nodarbības ietvaros psihologs Reinis Lazda skaidro cilvēku vēlmi un pārliecību paust viedokli, kas nesaskan ar vairākumu. Cik ļoti vienmēr tas ir pārliecības jautājums, un cik ļoti tā var būt indivīda personīga izvēle, lai kāds būtu apskatāmais jautājums? Kāpēc opozīcija un nepopulārākā viedokļa pārstāvēšana var būt izdevīga un ērta pozīcija? Kāpēc citāds un no vairākuma atšķirīgs viedoklis, kas izskan skaļi un pārliecinoši, var būt nepieciešams veselīgas un domājošas sabiedrības rādītājs? Kas mudina mūs apšaubīt vairākuma domu un lēmumu pareizību un nekļūdīgumu? Kāpēc naratīvs, kas atšķiras no ierastā, šķiet interesantāks?  

 

Nodarbību vada Reinis Lazda – organizāciju psihologs, CreaTest vadītājs, eksperts darba motivācijas, testēšanas, novērtēšanas un organizāciju izpētes jautājumos. Ilgstoši bijis psihologu nevalstisko organizāciju vadītājs. Docents Alberta koledžā, vieslektors Latvijas Universitātē, pasniedzējs kopš 2007. gada.

 

Rīko: Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS

Nodarbību atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

 

Saruna par iekļaujošu valodu
Datums:
20.10.2021
Laiks:
16.00-17.30
Pilsēta:
Vieta:
Tiešsaistē
Lektors:
Aiga Veckalne

Valoda ir viens no visiedarbīgākajiem līdzekļiem, kas spēj dziedēt, sāpināt un pat sagraut. Vārdus var izmantot ne tikai domu, viedokļa un jūtu izteikšanai, bet arī radot vidi, kurā ikviens jūtas iekļauts, gaidīts un cienīts. Tādēļ pasaulē arvien biežāk runā par iekļaujošo valodu, tās ietekmi un svarīgumu.

Lai gan latviešu valodā bieži izmanto terminu “politkorektums” jeb – saskaņā ar Tēzauru “izvairīšanās no dzimuma, rasu, netradicionālas seksuālās orientācijas, cilvēku ar īpašām vajadzībām un citu minoritāšu diskriminācijas vārdos un darbos”, vārds “iekļaujošs” ir trāpīgāks, jo tas lietotājam ir daudz saprotamāks un skaidrāks, kā arī labi sader kopā arī ar iekļaujošās sabiedrības jēdzienu. Ir jābūt ļoti uzmanīgam, lai ar vārdiem neapzīmogotu un nestigmatizētu. Jāatceras, ka primārais ir cilvēks, nevis viņa rase, diagnoze, dzimums seksualitāte, vecums un tā tālāk. Nodarbībā tiks sniegta informācija par to, kā mainās valoda, standarti un attieksme, kādas vadlīnijas paredz Padomes Ģenerālsekretariāts, kā apzināti varam domāt par dažādības iekļaušanu valodā un cieņpilnu attieksmi.

Nodarbību vada Aiga Veckalne - aizrautīga tulkotāja un valodniece. Vadījusi seminārus un praktiskas nodarbības par latviešu valodu publiskajā runā, tipiskajām kļūdām un ieteikumiem lietišķajā sarakstē un dokumentos, elektroniskās sarakstes etiķeti latviešu un angļu valodā, iekļaujošo valodu, kā arī konsultējusi vairākus uzņēmumus un nevalstiskās organizācijas. Vada valodas raidierakstu “Pieturzīmes”.

Savulaik bijusi “Skrivanek Grupa” Centrālās un Austrumeiropas reģiona vadītāja, kā arī “Skrivanek Baltic” valdes locekle. 2017./2018. mācību gadā mācījusi latviešu valodu un Latvijas kultūru un literatūru Sietlas Vašingtonas Universitātē ASV. Šobrīd strādā Ventspils Augstskolā, kur arī studē doktora studiju programmā “Valodniecība”.

Interese par lietišķo saraksti, iekļaujošo valodu un starpkultūru atšķirībām Aigai radās, daudzus gadus darbojoties starptautiskā uzņēmumā un studējot valodas. Iemaņas un prasmes izkoptas, lasot specializēto literatūru, apmeklējot mācības, kā arī ikdienas darbā un pētniecībā.

 

Nodarbībā pieminētās saites:

https://www.accentricity-podcast.com/

https://vocalfriespod.fireside.fm/

https://www.theallusionist.org/


Rīko: Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS
Nodarbību atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds un Delfi.

Cieņa. Vārda brīvība. Naids.
Datums:
10.06.2021
Laiks:
16.00-17.30
Pilsēta:
Vieta:
Tiešsaistē
Lektors:
Mārtiņš Mits

Mums katram ir viedoklis un vēlme to paust, bet attālums no komentāra sociālajā platformā līdz apsūdzēto solam var būt pārsteidzoši īss. Kopā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesi Mārtiņu Mitu lūkosim noskaidrot, kādas vārda brīvības izpausmes tiesiski ir aizsargātas, bet kādas nav aizsargātas vai ir pat sodāmas. Šie jautājumi ir īpaši aktuāli ierobežojumu laikā, kad sabiedrības noskaņojuma svari sāk svērties naida runas nevis cilvēka cieņas virzienā.

Nodarbību vada Mārtiņš Mits - starptautisko tiesību zinātņu doktors un Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesis. Viņš ir pieņēmis daudzus spriedumus vārda brīvības jomā.

 

Rīko: Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS

Nodarbību atbalsta portāls Delfi.

Cieņa šodien un Eiropas sākumos
Datums:
26.05.2021
Laiks:
16.00-17.30
Pilsēta:
Vieta:
Tiešsaistē

Cieņu ierasts uzskatīt par mūsu sabiedrības neapšaubāmu vērtību. Kā nopelnām cieņu? Kā izpaužas cieņa pret citiem? Vai īstena saruna vispār var notikt bez cieņas? Par šiem un daudziem citiem ar cieņu (un ne tikai ar cieņu) saistītiem jautājumiem, kā zināms, jau pirms vairāk nekā 2000 gadiem plaši sprieduši senie grieķi un romieši. Vai šie priekšstati klasiskajā kultūrā un mūsdienās ir krasi atšķirīgi? Kādi tad būtu cieņas kopīgie parametri laikmetu griežos – to mēģināsim noskaidrot, apzinot dažādus cieņas izpratnes gadījumus Senajā Grieķijā un Romā.

Šajā Sarunu skolas nodarbībā runājām un sarunājāmies gan par atsevišķām vārdu nozīmēm klasiskajās valodās (sengrieķu un latīņu), gan zināmākām un mazāk zināmām vēsturiskajām personībām, kā arī kultūras reālijām un tekstiem – tātad visu to, kas gadu simtiem ietekmējis eiropeiskās sabiedrības vērtību sistēmu. Pasākuma laikā tā dalībniekiem tika piedāvāta unikāla iespēja izlozes veidā piekļūt pie sava cieņas izpratnes gadījuma (spārnotais teiciens, citējums, vēsturisks fakts un tamlīdzīgi) antīkajā pasaulē un tādējādi pašiem ietekmēt sarunas gaitu.

Nodarbību vadīja klasiskās filoloģijas speciālistes Ilze Rūmniece un Ilona Gorņeva.

Ilze Rūmniece, Dr.philol., Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Klasiskās filoloģijas nodaļas profesore, Hellēnistikas centra dibinātāja. Pētnieciskā interese par klasisko un mūsdienu grieķu dzeju, valodu un stilu, klasisko rētoriku.

Ilona Gorņeva, Dr.Philol., Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Klasiskās filoloģijas nodaļas docente, antīkās literatūras pētniece, sevišķa interese par runas mākslas un kultūrpārneses jomu.

Ilze un Ilona kopā ar kolēģiem patlaban strādā pie starptautiska 16.- 18. gs. dzejas antoloģijas izveides projekta, atrodot, tulkojot un komentējot Latvijas bibliotēku retumos pieejamo dzeju klasiskajās valodās. Otrs aktuālais darbs Klasiskās filoloģijas nodaļā: mūsdienīgas Latīņu – latviešu vārdnīcas izveide.

Ilzei īpašs prieks latviešu tautas dziesmas tulkot latīņu valodā, savukārt Ilona aizraujas ar antīko pēdu nospiedumu meklējumiem masu kultūrā.

 

Rīko: Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS
Nodarbību atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds

Kas ir dažādība un kā to var vadīt?
Datums:
18.05.2021
Laiks:
16.00-17.30
Pilsēta:
Vieta:
Tiešsaistē

Vai 50% sievietes ir dažādība? Saruna par dažādības kompetenci, tās atraisīšanu un vadīšanu. Organizāciju vadītāji arvien biežāk apsver dažādot savu darba spēku, jo ir dzirdējuši, ka dažādība ir būtiska uzņēmuma reputācijai, konkurētspējai un inovācijām. Dažādība un tās vadība tāpat kā ilgtspēja un tās mērķi pēdējo gadu laikā ir kļuvuši gan par integrētu uzņēmējdarbības sastāvdaļu, gan par modes kliedzienu un reputāciju spodrinošu saukli, kura būtība nereti paliek neizprasta un neīstenota.

Šajā nordarbībā pieskarsimies virknei jautājumu, kas palīdzēs labāk izprast ar dažādības vadību saistītos izaicinājumus un ieguvumus. Kas īsti ir dažādības kompetence? Ko darīt ar dažādību, kā to iekļaut un atraisīt? Ar ko sākt, lai to vadītu? Vai dažādības vadībai ir sakars ar ilgtspēju, inovācijām un konkurētspēju? Vai dažādība un vienlīdzība ir antonīmi? Kapēc dažādības iniciatīvas mēdz but neefektīvas? Kāpēc baidāmies, strādājot ar dažādību? Kāpēc dažādība rada problēmas? Un kāds Norvēģijai sakars ar dažādības vadību?

 

Agnese Cimdiņa, Phd, padomniece Norvēģijas karalistes vēstniecībā Rīgā, sociālantropoloģe, sertificēta dažādības vadības eksperte un autore. Specializējusies biznesa antropoloģijā un padziļināti pievērsusies Ziemeļvalstu, Latvijas un Tuvo Austrumu sabiedrībām, pētot uzņēmējdarbību, reģionālo attīstību, inovācijas un dzīvesveidus ilgtspējas un starpkultūru kontekstos. Ilgus gadus bijusi pētniece un pasniegusi sociālantropoloģiju un starptautisko mārketingu Norvēģijas un Latvijas augstkolās. Maģistra un doktora grādu socialājā antropoloģijā ieguvusi Bergenas Universitātē Norvēģija. 2019. gadā sertificējusies dažādības vadībā Norvēģijā un Starptautiskajā Personāla Sertificēšanas Asociācijā.

Nodarbību atbalsta Norvēģijas vēstniecība Latvijā un EEA/Norway Grants.

 

Rīko: Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS

Nodarbību atbalsta Norwegian Embassy in Riga, EEA and Norway Grants Latvia un Delfi.lv.

 

Laikmetīgā māksla kā saruna par aktuālo
Datums:
22.04.2021
Laiks:
16.00-17.30
Pilsēta:
Vieta:
Tiešsaistē
Lektors:
Solvita Krese

Solvita Krese par nodarbību: "Atbildot uz man bieži uzdoto jautājumu — kas ir laikmetīgā māksla, kā populārākās atbildes es bieži vien minu, ka tā ir sava laikmeta spogulis vai arī, ka laikmetīgā māksla ir domāšanas forma. Laikmetīgo mākslu mēs varam arī pielīdzināt valodai, kas visai precīzi spēj artikulēt mūsdienu pasaules norises un reaģēt uz sabiedrības aktualitātēm. Balstoties uz šo pieņēmumu, mēs varam aizņemties laikmetīgās mākslas valodas metodes, modulējot savus stāstus un sarunas. Laikmetīgā māksla parasti aicina paplašināt uztveres un pieredzes robežas, kā arī bieži vien iedrošinās pieskarties neērtām tēmām, kurām nepieciešama īpaša mediācija. Laikmetīgās mākslas mediēšanas prakse arī var būt noderīga, organizējot sarunu procesu.”

 

Solvita Krese ir mākslas kuratore ar plašu pieredzi lokālā un starptautiskā mērogā, kas kopš 2000. gada vada Latvijas Laikmetīgās mākslas centru (LLMC). Viņai ir bijusi kuratore un līdzkuratore daudzskaitlīgām liela mēroga starptautiskās izstādēm – tai skaitā, “Pārvietojamās ainavas” LNMM, Rīga; James Gallery, CUNY, Ņujorka, (2019); “Nenorunātās tikšanās “, izstāžu zāle “Arsenāls” , Rīga, (2019); Den Frie mākslas centrs, Kopenhāgena; “Akademia. Performing life”, Villa Vassilieff; Paris (2018); „ Identitāte. Aiz neskaidrības priekškara” Ukrainas Nacionālais mākslas muzejs, Kijeva, 2016; "Re: visited", Rīgas mākslas telpa, Rīga (2014); “Telling tales”, Nacionālā mākslas galerija, Viļņa; KUMU, Tallina; CentrePasquArt, Biel (2014); "Alternativa", Wyspa, Gdaņska (2013); "Mobilais muzejs ", Rīga (2007); "Robežpārkāpēji. Laikmetīgā māksla no 80iem", LNMM, Rīga (2005); "Ķermenis Baltijas fotogrāfijā", Berlīne (2005); “Faster than history”, Kiasma, Helsinki (2004), u.c. 2009. gadā viņa aizsāk laikmetīgās mākslas festivālu "Survival Kit" un ir tā kuratore līdz 2019.gadam. Pasniedz LMA un ISSP (International School of Photography).

 

 

Rīko: Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS.

Nodarbība tapusi ar DELFI un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

 

Netiķete jeb iesaistoša saruna digitālā vidē
Datums:
12.04.2021
Laiks:
16.00-17.30
Pilsēta:
Vieta:
Tiešsaistē
Lektors:
Dagnija Lejiņa

Pandēmija pilnībā mainījusi mūsu ikdienas saziņas paradumus. Jau vairāk kā gadu kopš esam pārvākušies uz tiešsaistes digitālajām platformām. Lai veidotos patīkama saruna, izdotos iesaistīt un pārliecināt diskusijas dalībniekus, noturētu sevi augstā enerģiskā tonusā, šķiet, darbojas tie paši nosacījumi, kas “dzīvajā”. Tomēr ne gluži. Ekselencei virtuālajā vidē nepieciešamas jaunas komunikācijas prasmes un iemaņas - sākot no savas “video telpas” iekārtošanas, beidzot ar TV šova vadītāja cienīgiem aktiermeistarības trikiem. Tā ir “digitālās retorikas māksla”, kas ir jātrenē.

  • Uzzini, kādi ir komunikācijas priekšnoteikumi digitālajā vidē – kā būt enerģiskam un pārliecinošam?
  • Iesaistoša saruna un dialogs - kā veidot patiešām efektīvu saikni ar diskusijas dalībniekiem, kā noturēt uzmanību?
  • Nosaki savu tiešsaistes komunikācijas reitingu un saņem praktiskus ieteikumus, ko vari uzlabot jau šodien.

 

Dagnijai Lejiņai ir daudzu gadu pieredze stratēģiskās komunikācijas vadības jomā. Vada reputācijas vadības kompāniju “Lejiņa & Partneri”, izveidojusi publiskās runas institūtu “Oratore”, šogad kopā ar domubiedriem dibinājusi sieviešu ekonomiskās spēcināšanas (women economic empowerment) organizāciju “Novatore”. Dagnija vadījusi Latvijas Asociāciju sabiedrisko attiecību profesionāļiem. Viņa īpaši interesējas par digitālo kultūru, startupiem un tehnoloģijām, tādēļ izveidojusi vērienīgo startup un tehnoloģiju platformu “Digital Freedom Festival”, kā arī līdzdibinājusi Latvijas startup asociāciju. Ieguvusi maģistra grādu politikā un komunikācijā Londonas Ekonomikas skolā (LSE, London School of Economics and Political Science). Brīvajā laikā dodas garos pārgājienos, lasa filosofiskas grāmatas un glezno.

 

Rīko: Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS.

Nodarbība tapusi ar Tele2, DELFI un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Kāpēc ir labi strīdēties?
Datums:
31.03.2021
Laiks:
16.00-17.30
Pilsēta:
Vieta:
Tiešsaistē

Strīdi un domstarpības esot neatņemama mūsu dzīves sastāvdaļa. Vai tiešām? Vai cilvēki nebūtu laimīgāki, ja ģimene, skola, darbavieta un pasaule vispār būtu brīva no nesaskaņām un konfliktiem?  Kāpēc, neraugoties ne uz cilvēces tūkstošiem gadu ilgajām daudzveidīgajām konfliktu risināšanas tradīcijām, ne pēdējās desmitgadēs augsti attīstīto digitālo tehnoloģiju radītajām izmaiņām komunikācijā, konflikti mūsu dzīvē joprojām ir klātesoši? Kāpēc tie ir un būs, neatkarīgi no tā, vai tos veicinām un paši izraisām, vai arī cenšamies tos nemanīt un pat izvairīties no jebkādām domām par konfliktiem?
Lai turpmāk domstarpību vai konflikta dēļ nevienam nenāktos pazaudēt attiecības ar citiem un arī nebūtu jāzaudē sevi attiecībās, Lelde Kāpiņa, no savā mediatora un sistēmiskās ģimenes psihoterapijas praksē gūtās pieredzes dalījās pārdomās par šiem jautājumiem. Lelde aicināja kopā meklēt atšķirības starp domstarpībām un konfliktiem, kā arī piedāvāja meklēt atbildi uz jautājumu, vai iespējams strīdēties cieņpilni. Palūkojāmies arī uz ikdienas praksi, kā digitālā vide var palīdzēt vai traucēt strīdu risināšanā.

Lelde Kāpiņa – sertificēta mediatore, sistēmiskās un ģimenes psihoterapijas speciāliste un supervizore, kura savā vairāk kā desmit gadu ilgajā darbā ar konfliktējošiem cilvēkiem ir pārliecinājusies, ka pat no naidīgiem, sāpīgiem un postošiem konfliktiem ir iespējams iziet ar mieru un labu atrisinājumu.

 

Rīko: Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS.

Nodarbība tapusi ar Tele2, DELFI un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Humora nozīme savstarpējā komunikācijā
Datums:
10.03.2021
Laiks:
16.00-17.30
Pilsēta:
Vieta:
Tiešsaistē

Kopš seniem laikiem humora izjūta uzskatīta par pozitīvu un vēlamu rakstura īpašību. Cilvēki, kas sarunā spēj veikli un asprātīgi pajokot, biežāk izpelnās atzinību un uzticību. Tāpat var novērot, ka vajadzība jokot īpaši raksturīga saspringtām situācijām.

Tāpēc Dr.psych. Ievas Stokenbergas vadītajā nodarbībā pārrunājām, kādas ir humora funkcijas savstarpējā komunikācijā. Humoram ir dažādas dabas, kas atšķiras pēc labvēlības pret joka adresātu, tāpēc kopīgi apskatījām humora pozitīvās un negatīvās izpausmes sarunā un mēģinājām saprast, kādos gadījumos humors ir un kādos nav veselīgs un labvēlīgs visiem iesaistītajiem.

Ieva Stokenberga Dr. psych., Latvijas Universitātes docente, LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes (PPMF) Psiholoģijas nodaļas vadošā pētniece. Māca psiholoģijas vēsturi, sociālo psiholoģiju, vada sociālpsiholoģiskos treniņus un seminārus. Paralēli vada seminārus organizācijās saistībā ar komandas veidošanu, darba efektivitātes veicināšanu, sadarbību ar klientiem. Strādājusi kā Latvijas Ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociācijas "Papardes zieds" projektu koordinatore, jauniešu konsultante, vadījusi seminārus par seksuālās veselības jautājumiem jauniešiem, skolotājiem un neformālās izglītības treneriem. Latvijas Jauno zinātnieku apvienības biedre.

 

Nodarbību rīko Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS.

Nodarbība notiek ar Tele2 atbalstu.

Savaldīt, pieradināt vai sadraudzēties - emociju nozīme runās un sarunās
Datums:
26.02.2021
Laiks:
16.00-17.30
Pilsēta:
Vieta:
ZOOM
Lektors:
Krista Vāvere

Pandēmijas neziņa un stress saasina mūsu emocijas. Arī būdami pieklājīgi cilvēki, pēkšņi varam sevi atrast nesavaldīgā epizodē, agresīvā teikumā, kuru nožēlojam, vēl pirms esam tikuši līdz tā beigām. Ilgstošā krīze atgādina — ir jāpievērš uzmanība savai emocionālajai dzīvei un emociju izpausmei runā.

Nodarbībā kopā ar Kristu Vāveri pētījām emocijas caur piemēriem no mākslas un dzīves. Mācījāmies attīstīt jūtīgumu, lai pamanītu savas un sarunas partnera emocijas, un spētu saglabāt emocionālo līdzsvaru sarunas vai runas laikā.

Krista Vāvere - pieredzējusi mediju komunikācijas un prezentāciju prasmju trenere, konsultante, žurnāliste ar vairāk nekā 25 gadu praktisko pieredzi.
Šobrīd ir autore žurnālā "IR Brīvdienas" un kopš 2010. gada vada prezentācijas un mediju treniņus apmācību centrā Triviums. Caur raidījumiem 100g kultūras, Viss notiek un Kopā, viņa stāstījusi mums par mākslu un kultūru, par sabiedrībā aktuālo. Žurnāliste, kura nav vairījusies runāt par grūtām tēmām, bet vienmēr ir spējusi to darīt cieņpilni.

 

Nodarbību rīko Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS.

 

Sarunas nozīme demokrātijā
Datums:
10.02.2021
Laiks:
16.00-17.30
Pilsēta:
Vieta:
ZOOM vebinārs
Lektors:
Iveta Kažoka

Satversme saka, ka Latvija ir demokrātiska republika. Intuitīvi mums šķiet, ka vārds "demokrātija" ir vienkāršs un viegli izskaidrojams, bet vai tiešām tā ir? Pasaules vēsturē nav bijuši daudz vārdu ar vēl plūstošākām robežām un mainīgāku, grūtāk "pienaglojamu" saturu. Skaidrs tik, ka demokrātija nekad nav par vienu cilvēku, bet par daudziem. Tas nozīmē, ka tā nav iedomājama bez sarunas.
Politoloģe Iveta Kažoka piedāvā parunāt par to, kas ir demokrātija, un kādas ir tās jaunākās, 21.gadsimtam raksturīgās izpausmes.

Iveta Kažoka ir domnīcas PROVIDUS direktore un vadošā pētniece, kas specializējas labas pārvaldības un sabiedrības līdzdalības jautājumos kā Latvijas, tā Eiropas Savienības līmenī. Viņas zināšanas regulāri izmanto Saeimas komisijas un Ministru kabineta sistēmas darba grupas, strādājot ar jautājumiem, kas skar, piemēram, politisko partiju regulēšanu vai jēgpilnu sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanā. Papildus pētījumiem un analītiskiem rakstiem, Iveta ir organizējusi un vadījusi diskusijas (tai skaitā ar netradicionāliem formātiem un par sabiedrībā jūtīgiem jautājumiem), kā arī palīdzējusi veidot interaktīvus vēlētāju izglītošanas rīkus (piemēram, gudrasgalvas.lv un Pielaiko partiju! anketas). Viņa arī ir Latvijā plaši atpazīta sabiedrisko notikumu komentētāja.

Nodarbību rīko Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS.

Kā klausīties un dzirdēt ārpus vainas un vainošanas?
Datums:
08.12.2020
Laiks:
16.00 - 17.30
Pilsēta:
Vieta:
ZOOM Vebinārs
Lektors:
Ilze Dzenovska

Ikviena sarunai ir līdzautorības potenciāls, kas īstenojas, ja klausāmies ne tikai vārdus, bet arī sadzirdam un atpazīstam mūsu vajadzības un samudžinātos lūgumus aiz tiem. Taču ikviena klausītāja alķīmiķa spēks ir savietojams ar viņa/-as pašempātijas un apzinātas uztveres izvēles izkopšanu. Kā klausīties un dzirdēt ārpus vainas un vainošanas un kā dzirdēt, lai satuvinātos, nevis attālinātos šajā savstarpējās attālināšanās laikā — par to būs mūsu saruna.

Vebināru vada Ilze Dzenovska. llze ir mediatore un profesionāle ar vairāk kā piecpadsmit gadu pieredzi konfliktu risināšanas, nevardarbīgas komunikācijas un sociālo pārmaiņu īstenošanas jomā Latvijā un starptautiski. Ar labestīgu degsmi savā "miera takas"  personiskajā un profesionālajā ceļā Ilze integrē starptautiska "peacebuilder" akadēmisko un globālā miera būvēšanas pieredzi ar dziļu izpratni par cilvēku emocionālas inteliģences un apzinātības attīstības izaicinājumiem. Ikdienā Ilze atbalsta līderus,  organizāciju komandas, kā arī plašākas kopienas, tai skaitā izglītības sektora  dalībniekus ceļā uz cieņpilnu sarunāšanās kultūru, līdzsvarotu varas attiecību un ilgtspējīgu partnerību veidošanu."

Nodarbību rīko Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS.

Saliedēta komanda: 5 uzvedības modeļi
Datums:
25.11.2020
Laiks:
16.00 - 17.30
Pilsēta:
Vieta:
ZOOM Vebinārs

The Five Dysfunctions of a Team (Piecas komandas disfunkcijas) ir Patrika Lencioni (Patrick Lencioni) bestsellers, kas izceļ piecus uzvedības modeļus, kas ir būtiski veselīgai un labi funkcionējošai komandai.

Kas ir komandas disfunkcijas? Kas raksturo produktīvas un izcilas komandas? Vai ir prasmju un uzvedību kopums, kas tās atšķir no ne tik izcilām komandām? Vai uzticība ir svarīga komandas darbā un kā tā ietekmē darba rezultātus? Uz šiem un citiem jautājumiem atbildēs un ar piemēriem no savas pieredzes dalīsies Daniēls Godiņš.

Nodarbībā apskatīsim veiksmīgas komandas darbības modeļus, kas ļaus Jums kļūt par komandas uzticības personu un produktīvi veidot komandas iekšējo kultūru ilgtermiņā.

Vebināru vada Daniēls Godiņš - koučs un sertificēts treneris publiskās uzstāšanās, sapulču, komandas sadarbošanās vadībā. Daniēls izglītību ieguvis Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātē un šobrīd ir programmu direktors Sense of Team.

Nodarbību rīko Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS.

Pasīvās agresijas slazdos
Datums:
10.11.2020
Laiks:
16.00 - 17.30
Pilsēta:
Vieta:
ZOOM Vebinārs
Lektors:
Līga Bērziņa

Reti kad pasīvā agresija nonāk darba aizsardzības speciālistu vai personāla speciālistu redzeslokā kā risināms jautājums. Ne tāpēc, ka tā būtu nekaitīga, bet gan tāpēc, ka tās spēks un postošā iedarbība ir maz redzama. Un konfrontācijas gadījumos nekavējoties seko loģiski attaisnojumi “tu tā sāpīgi uztvēri”, “tas taču bija joks”, “tev vajadzēja saprast” utt. Tomēr šīs rīcības sekas var būt postošas gan attiecībā uz darba kvalitāti, gan komandas dinamiku, un cilvēki sāk šaubīties par sevi gan kā par ekspertiem, gan reizēm pat par savu mentālo veselību. Mulsinošākais ir tas, ka no malas īsti nekas nav pamanāms – pasīvā agresija parasti ir rūpīgi mērķēta un var izskatīties pat pēc rūpju pilnas un  konstruktīvas sadarbības. Turklāt  laiku pa laikam mēs varam brīnīties paši par sevi – kāpēc, pat zinot visus mehānismus, tomēr zaudējam savaldīšanos, kāpēc mūs – tādus loģiski domājošus un racionālus cilvēkus tik ļoti ietekmē strupas frāzes, kavēšana, solījumu nepildīšana utt., it īpaši, ja mēs jau zinājām, ka tieši tā arī būs.

Vebināru vada Līga Bērziņa, uzvediba.lv vadītāja, biedrības Latvijas Autisma apvienība vadītāja. Ikdienā palīdz risināt sarežģītas situācijas gan izglītības iestādēs, gan darba vidē, kā arī palīdz ģimenēm nevienkāršajā iekļaušanas ceļā.

Nodarbību rīko Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS.

Kas kopīgs motociklam un pusaudzim?
Datums:
04.11.2020
Laiks:
16.30 - 18.00
Pilsēta:
Vieta:
ZOOM Vebinārs
Lektors:
Artūrs Miksons

Par pusaudžu emocionālajām reakcijām – par uzrāvieniem, par bremzēšanu, par avārijām. Īsāk sakot – drošas braukšanas skola – kā saprast savu pusaudzi un veidot ar viņu pēc iespējas veselīgākas attiecības.

Vebināru vada Artūrs Miksons, ārsts-psihoterapeits, RSU Psihosomatikas klīnikas virsārsts, kurš ikdienā strādā gan ar pieaugušajiem, gan pusaudžiem.

Artūrs Miksons ir arī RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docētājs, pasniedz lekcijas studentiem dažādos lekciju kursos – psihosomatika, psihiskā veselība, psihoterapija u.c. Studenti viņu ir atzinuši par vienu no interesantākajiem RSU pasniedzējiem. Papildus tam ir publicējis dažādus zinātniskos rakstus, piedalījies daudzos semināros un konferencēs gan Latvijā, gan ārpus tās robežām.

Nodarbību rīko Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS sadarbībā ar Valsts kultūrkapitāla fondu.

Kā kļūt par labāku sarunu biedru?
Datums:
27.10.2020
Laiks:
16.00 - 17.30
Pilsēta:
Vieta:
ZOOM Vebinārs
Lektors:
Līga Bērziņa

Sarunāšanās digitālajā laikmetā kļūst aizvien grūtāka, jo sarunu biedru nevar izslēgt kā viedierīci brīdī, kad viņš kļūst garlaicīgs, neinteresants un nepalīdz sasniegt mūsu mērķus. Ja kādreiz ierīces bija starpnieks komunikācijai, tad pašlaik tās var pat aizvietot komunikāciju.

Tomēr šie “spēles” nosacījumi var radīt bezgalīgas vientulības sajūtu pat ar šķietami tuvākajiem draugiem tieši sarežģītākajos brīžos mūsu dzīvē, ja par viņu nostāju kļūst “piezvani, kad esi ticis galā ar savām problēmām". Un, lai nezaudētu jau tā trauslo kontaktu, mēs sākam spēlēt izrādi sociālajos medijos un dzīvē, kurā viss ir perfekti un pareizi, bet mūsu dziļākās vēlmes un vajadzības netiek apmierinātas.

Digitālā pasaule atstāj iespaidu ne tikai uz personiskajām attiecībām, bet arī darba tirgū ir daudz talantīgu profesionāļu, kuri jūt sociālo trauksmi, lai gan ir spējīgi darīt visu iespējamo, lai tikai nebūtu jāsarunājas, jāzvana, jātiekas. Tas tiešā veidā ietekmē viņu karjeru un izolē viņus.

Šī būs saruna par to, ko mēs esam ieguvuši un ko zaudējuši, ko mēs varam gūt un zaudēt, atklājot sevi sarunā, kāda ir kvalitatīvas sarunas anatomija un kā soli pa solim kļūt par labu vai vismaz nedaudz labāku sarunu biedru.

Vebināru vadīja Līga Bērziņa, uzvediba.lv vadītāja, biedrības Latvijas Autisma apvienība vadītāja. Ikdienā palīdz risināt sarežģītas situācijas gan izglītības iestādēs, gan darba vidē, kā arī palīdz ģimenēm nevienkāršajā iekļaušanas ceļā.

ABC pasākumu moderēšanā
Datums:
13.10.2020
Laiks:
16.00 - 17.30
Pilsēta:
Vieta:
ZOOM Vebinārs

Pasākuma moderatoram ir liela atbildība. Kas ir obligātās un kas ir mainīgās daļas pasākuma moderatora stilā, ētikā un darbības veidā - par to nodarbībā "ABC pasākumu moderēšanā". Tips&tricks moderatora darbā, kā arī pasākuma vadītāja filosofija. 

Vebināru vadīja Mārtiņš Daugulis. Rīgas Stradiņa universitātes mācībspēks un programmas "Politika un politiskā komunikācija" vadītājs, kā arī TVNET moderators. Moderatora gaitās novadījis teju tūkstoti pasākumu visdažādākajos formātos. Mārtiņš ir izglītots kā politologs un sociālantropologs.

Divdesmit praktiski runas rīki
Datums:
06.10.2020
Laiks:
16.00 - 17.30
Pilsēta:
Vieta:
ZOOM Vebinārs
Lektors:
Dāvis Golds

Katrā cilvēkā mājo teicams orators, taču dažreiz iekšēja nedrošība vai slikta iepriekšēja pieredze traucē viņiem izpaust savu harizmu. Nodarbības laikā apskatīsim divdesmit praktiskus runas rīkus, kas palīdzēs gūt pašpārliecinātību un nodot spēcīgu vēstījumu jebkurai auditorijai. Nodarbība būs paredzēta gan tiem, kuriem jau ir labas uzstāšanās prasmes, gan tiem, kuri vēl tikai apgūst runas pamatus.

Vebināru vadīja Dāvis Golds, publiskās runas treneris biedrībā "Toastmasters International" un 2017. gada Eiropas publiskās runas čempions. Viņš ir pasniedzis uzstāšanās prasmes vairākās pasaules valstīs un kopumā ir individuāli novērtējis ap 200 publiskās runas. Dāvis ir dalījies ar savām zināšanām konferencēs TEDxRiga, Icebreakers '19, kā arī veidojis saturu projektam "Samsung digitālā skola".

Kā nepazaudēt sevi salīdzinājumos?
Datums:
16.06.2020
Laiks:
16.00 - 17.30
Pilsēta:
Vieta:
ZOOM Vebinārs
Lektors:
Līga Bērziņa

- Ko tu sūdzies? Paskaties, kā citi dzīvo!

- Kāpēc visi var, bet tu nevari?

- Kā tu izskaties? - Visi par tevi smiesies.

- Tava māsa tavā vecumā...

Brīvību mums var atņemt daudzos veidos, un salīdzināšana ir viens no smalkākajiem veidiem, kā transformēt identitāti. Tā var būt gan ļoti smalka tēla formēšana, gan brutāla vardarbības forma. Kā mēs ikdienā pazaudējam sevi salīdzinājumos, kā sevi atgūt atpakaļ? 

Vebināru vada Līga Bērziņa, uzvediba.lv vadītāja, biedrības Latvijas Autisma apvienība vadītāja. Ikdienā palīdz risināt sarežģītas situācijas gan izglītības iestādēs, gan darba vidē, kā arī palīdz ģimenēm nevienkāršajā iekļaušanas ceļā.

Kā dzīvot pilnasinīgi, nezinot, kas būs rīt?
Datums:
10.06.2020
Laiks:
16.00 - 17.30
Pilsēta:
Vieta:
ZOOM Vebinārs
Lektors:
Žanete Drone

Ir priekšstats, ka cilvēki gaida brīdi, kad beigsies pandēmija un “dzīve ATGRIEZĪSIES normālās sliedēs”. Taču šis ir arī brīdis, kad mums ir jāuzdod jautājums, cik ilgtspējīga, cilvēkiem un planētai draudzīga ir mūsu radītā ekonomiskā un sabiedriskā sistēma.

Visā pasaulē šobrīd mēs redzam neskaitāmas iniciatīvas un kustības, kur cilvēki rīkojas no šķietami jaunas pieejas, apzinoties, ka visi esam vienoti, un ka nav iespējams būt laimīgam, ja blakus kāds cieš – vienalga vai tas būtu cilvēks, dzīvnieks vai koks. Taču vienlaikus redzam arī centienus saglabāt brūkošo sistēmu, kura nemaz nebija cilvēcei un planētai draudzīga.

Vebinārā  kopā ar pieredzējušo integrālā koučinga meistari un līderības treneri Žaneti Droni runā par to, kā veicināt apzinātībā un cilvēciskā līdzcietībā balstītas sistēmu pārmaiņas, uzlūkojot neziņu nevis kā draudu, bet iespēju. Kā varam plānot nākotni, nevis balstoties pagātnes pieredzē, bet sajūtot iespējās, kas tikai rodas. Žanete ir meditācijas skolotāja apmācībā. Integrālā koučinga meistars un līderības attīstības konsultante biznesa skolā Nr. 1 pasaulē – INSEAD Francijā. Viņa izstrādā un vada koučinga un līderības attīstības programmas indivīdiem un grupām.

Vecāku un bērnu veselīgs pašvērtējums sociālo tīklu laikmetā
Datums:
20.05.2020
Laiks:
16.00 - 17.30
Pilsēta:
Vieta:
ZOOM Vebinārs
Lektors:
Līga Bernāte

Kāpēc atkarība no sociālajiem tīkliem bieži vien padara mūs un mūsu bērnus “nelaimīgus”? Kā pašam neiekrist sociālo tīklu “dubulto standartu” tīklos? Kā pasargāt bērnus, atbalstīt veselīga pašvērtējuma veidošanos? Vebinārā tiek aplūkots:

- kas īsti ir pašvērtējums, kad un kā tas sāk veidoties;

- cik liela nozīme pašvērtējumā ir attiecībām ar citiem un kādām tām jābūt.

- kas ir emocionālās vajadzības un vai tās var apmierināt, pavadot laiku pie ekrāniem.

- vai un cik daudz ekrāni un sociālie mediji bērniem ir vajadzīgi, un kādēļ tie mūs tā piesaista.

Vebināru vada Līga Bernāte – psiholoģe un psihoterapijas speciāliste Ģimenes psiholoģijas centrā LĪNA, kas strādā gan ar bērniem, gan pieaugušajiem. Papildus Līga savā darbā izmanto smilšu spēles terapijas metodi, EMDR un Theraplay, vada grupu nodarbības bērniem vai bērniem ar vecākiem. Līga ir mamma trīs bērniem.

Kā vecākiem sabalansēt darba un privāto dzīvi?
Datums:
13.05.2020
Laiks:
16.00 - 17.30
Pilsēta:
Vieta:
ZOOM Vebinārs
Lektors:
Līga Bernāte

Kā sabalansēt darba un privāto dzīvi? Kā tikt laukā no “vāveres riteņa”, pietiekami veltot laiku ģimenei un sev? Kā komunicēt, veidot sarunas un sarunāties? Ko un cik daudz mēs ieplānojam savā un bērnu ikdienā? Cik daudz no izfantazētā ideālā varianta ir iespējams sasniegt un kāda ir realitāte, mēģinot visu paspēt?

Vebināru vada psiholoģe Līga Bernāte stāsta par pieaugušo un bērnu emocionālajām vajadzībām, kādas tās ir un kad tās ir vai, gluži otrādi, nav jāņem vērā, kā arī par izdegšanu – ko tā nozīmē, un kā mēs varam sev palīdzēt, lai nepārtērētu spēkus.

Jūs visi (vai jūs par visu) melojat.
Datums:
11.05.2020
Laiks:
16.00 - 17.30
Pilsēta:
Vieta:
ZOOM Vebinārs

“Jūsvisumelojat” vai kāpēc dažiem cilvēkiem fakti neko nenozīmē. Kā degradējas patiesība? Vai faktu pārbaude var būt toksiska? Šie un citi neērti jautājumi par aktuālu tēmu.

Vebināru vada Solvita Denisa-Liepniece, komunikācijas zinātnes doktore, Vidzemes augstskolas docente, Baltijas Mediju izcilības centra konsultante mediju pratības jautājumos. Autore publikācijām par stratēģisko politisko komunikāciju.

Vebinārs notiks krievu valodā.

Demokrātija, godīga saruna un manipulācija.
Datums:
06.05.2020
Laiks:
16.00 - 17.30
Pilsēta:
Vieta:
ZOOM Vebinārs
Lektors:
Artis Svece

Mūsdienu mediji ne tikai ziņo, bet arī prasa viedokli. Varas iestādes ne tikai pieņem lēmumus, bet arī rīko sabiedriskās apspriešanas. Katrs zīdainis zina, ka nepieciešama atgriezeniskā saite, komunikācija un diskusija. Un, protams, ir taisnība, ka saruna ir nozīmīgs demokrātiskas sabiedrības balsts. Tomēr ne jebkura saruna. Publiskā telpa ir pilna ar pseidodiskusijām un pseidokomunikāciju. Kas raksturīgs manipulētai sarunai, un kas nepieciešams, lai tā būtu godīga? 

Nodarbību vada Artis Svece – filozofs un publicists, Dr. filoz., Latvijas Universitātes docents, plaši publicējies Latvijas medijos, tai skaitā laikrakstā Diena, žurnālā Rīgas Laiks, portālos Delfi, Satori, Punctum u.c. Kursus par kritisko un analītisko domāšanu viņš ir pasniedzis Latvijas Universitātē un Valsts administrācijas skolā. Viņa lekcijas pieejamas LU Open Minded interneta portālā.

Tuvība, dusmas vai saspēle? Kā veidot attiecības sociālās distancēšanās laikā.
Datums:
27.04.2020
Laiks:
16.00 - 17.30
Pilsēta:
Vieta:
ZOOM Vebinārs

Mums visiem nepieciešams laiks, spēks un atbalsts, lai veiksmīgi spētu adaptēties situācijai, ar kuru šobrīd saskaramies sociālās distancēšanās laikā. Vebinārā runāsim par to, kā vienoties par jauniem kopā būšanas noteikumiem un radīt saskaņu ar tuviniekiem šajos apstākļos.

Nodarbību vada Marija Šumihina, psiholoģe un koučs. Starptautiskās Biznesa un organizāciju psihoanalīzes asociācijas valdes locekle. Iepriekš strādājusi par žurnālisti Krievijā (laikrakstā Известия un žurnālā Огонёк), vēlāk pievērsās biznesa attīstības jomai (investīciju kompānija IT Invest, biznesa klubi). Praktiskās psiholoģijas un psihoanalīzes institūtā Maskavā ieguva psiholoģes izglītību, kas orientēta uz praksi atbilstoši ASV standartiem. Kvalifikācijas celšana – sistēmiska ģimenes terapija un grupu analīze (Maskavas Psihoanalīzes institūts).

Vebinārs notiks krievu valodā.

Kāpēc tu man besī kopš 12. marta?
Datums:
15.04.2020
Laiks:
16.00 - 17.30
Pilsēta:
Vieta:
ZOOM Vebinārs
Lektors:
Artūrs Miksons

Kur rodas emocijas, tai skaitā bailes un dusmas? Kā mēs mēdzam emocijas izpaust destruktīvā veidā, paši to pat neapzinoties? Kā tas ir būt kopā 24/7 un kā ar to sadzīvot? Kā neziņa un bailes ietekmē mūsu ikdienu, tai skaitā izraisa dusmas? Kā pēc iespējas veselīgāk un konstruktīvāk izpaust emocijas, lai paši nesaslimtu (fiziski un psihiski) un nenodarītu pāri citiem?

Vebināru vada Artūrs Miksons ir ārsts-psihoterapeits, RSU Psihosomatikas klīnikas virsārsts, kurš ikdienā strādā gan ar pieaugušajiem, gan pusaudžiem. Artūrs Miksons ir arī RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docētājs, pasniedz lekcijas studentiem dažādos lekciju kursos – psihosomatika, psihiskā veselība, psihoterapija u.c. Studenti viņu ir atzinuši par vienu no interesantākajiem RSU pasniedzējiem. Papildus tam ir publicējis dažādus zinātniskos rakstus, piedalījies daudzos semināros un konferencēs gan Latvijā, gan ārpus tās robežām.

Droša pieķeršanās personiskās un darba attiecībās
Datums:
27.02.2019
Laiks:
17.30 - 20.00
Pilsēta:
Rīga
Vieta:
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs

Drošās pieķeršanās koncepcija pakāpeniski maina visu pasauli. Kā drošas attiecības, kas bērnībā izveidojas starp bērnu un vecākiem, iespaido bērna izvēles turpmākajā dzīvē un viņa profesionālos rezultātus un labklājību? Drošās peķeršanās ieteikme uz smadzeņu un visa organisma darbību. Kā regulēt drošības līmeni ģimenes un darba attiecībās? Kā rietumu komandas no hierarhiskām attiecībām pāriet uz komandas darbu, un kā to ietekmē atklājumi drošās pieķeršanās jomā?

Nodarbību vada Marija Šumihina ir psiholoģe un koučs. Starptautiskās Biznesa un organizāciju psihoanalīzes asociācijas valdes locekle. Iepriekš strādājusi par žurnālisti Krievijā (laikrakstā Известия un žurnālā Огонёк), vēlāk pievērsās biznesa attīstības jomai (investīciju kompānija IT Invest, biznesa klubi). Praktiskās psiholoģijas un psihoanalīzes institūtā Maskavā ieguva psiholoģes izglītību, kas orientēta uz praksi atbilstoši ASV standartiem. Kvalifikācijas celšana – sistēmiska ģimenes terapija un grupu analīze (Maskavas Psihoanalīzes institūts).

Nodarbība krievu valodā.

Kā nesastrīdēties runājot par politiku?
Datums:
04.10.2018
Laiks:
17.30 - 20.00
Pilsēta:
Rīga
Vieta:
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs

Sarunas par politiku mēdz būt karstas un pat ļoti karstas, kad emocijas sit augstu vilni un konflikts šķiet neizbēgams. Tomēr viedokļu sadursme ir normāla parādība, jo mēs visi esam dažādi. Izvairīšanās no strīdiem nav risinājums, bet ir svarīgi mācēt nenonākt līdz personiskam konfliktam. Kā atrisināt konfliktu, ja tomēr tas noticis? Kā saglabāt savstarpēju cieņu? Kā sadzirdēt, pieņemt, cienīt apkārtējo viedokli?

Sarunu vada mediatore, apzinātas komunikācijas trenere un sociālu pārmaiņu fasilitātore llze Dzenovska un Latvijas Radio žurnālists Aidis Tomsons.

Kā veidot saskarsmi, lai saprastos?
Datums:
21.03.2018
Laiks:
17.30 - 20.00
Pilsēta:
Rīga
Vieta:
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Lektors:
Ilze Dzenovska

Kā veidot saskarsmi, lai saprastos? Kāda loma mūsu izvēlētai valodai un vārdiem? Kas intīmām un publiskām sarunām kopīgs? Kādēļ reizēm kļūstam neizprotoši, paliekam nesaprasti un jūtamies pārprasti? Kas notiek mūsu smadzenēs, kad zaudējam saklausīt spēju un izpratne sašķobās? Kas ir kvalitatīvas sarunas elementi? Kā no spējas klausīties nonākam līdz spējai sadzirdēt?

 

Nodarbību vada Ilze Dzenovska. Mediatore, apzinātas un cieņpilnas komunikācijas trenere un sociālu dialogu  fasilitātore. Peace Lab dibinātāja, Sertificētu mediatoru padomes locekle. Mag. Miera un taisnīguma studijās, Mag.Tiesību zinātnē, Starptautisku miera izglītības apmācību vadītāja. Palīdz cilvēkiem, organizācijām un kopienām:

  • transformēt konfliktus un vadīt grūtas sarunas
  • apgūt efektīvu un cieņpilnu komunikāciju
  • attīstīt emocionālo inteliģenci līderībā un komandas darbā
  • vadīt pārmaiņas un radīt ilgtspējīgas partnerības

 

 

Publiskās runas kvalitatīvās sastāvdaļas
Datums:
15.03.2018
Laiks:
17.30 - 20.00
Pilsēta:
Rīga
Vieta:
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Lektors:
Pēteris Krilovs

Nodarbības saturs:

1. Runātāja balss pārvaldīšanas tehnika. Kas parasti traucē balsi lietot brīvi un skanīgi? Vai var vingrinājumu un treniņu ceļā uzlabot runas skanīgumu?

2. Runas satura apzināta strukturēšana un runas dramaturģija. Kā paredzēt un pareizi sevi pasniegt gaidāmajai auditorijai? Vai un kā definēt runātāja “drāmu”? Vai un kā iepriekš noteikt vai improvizācijas ceļā veidot savas runas žanru? Kā savu mono-uzstāšanos (mono-runu) pārveidot par dialogu ar savu auditoriju?

Nodarbību vada Pēteris Krilovs – Teātra un kino režisors. Latvijas Kultūras Akadēmijas prorektors radošajā darbā; Audiovizuālās mākslas apakšprogrammas direktors; Profesors , Mag. Art. ,Publiskās runas skolotājs.

Kontakti

Lelde Prūse
Festivāla producente, Sarunu skolas LAMPA vadītāja

Partneri