Diskusija "Skolu autonomija: starp uzticēšanos un kontroli"

Valsts kontroles revīzijas ziņojumā “Vai katram bērnam ir iespēja saņemt kvalitatīvu pamatizglītību, sekmējot ikviena skolēna izaugsmi?” secināts, ka, lai gan pamatizglītības standarts Latvijā formāli ir vienots, praksē mācību process, saturs un mācību stundu apjoms dažādās skolās būtiski atšķiras. Revīzijā kritiski vērtēta, piemēram, skolu pieeja palielināt stundu skaitu atsevišķos mācību priekšmetos, samazinot to citos. Vienlaikus Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātajās Izglītības attīstības pamatnostādnēs kā viens no mērķiem ir noteikts skolu veidošanās par mācīšanās organizācijām – ar skaidri definētu misiju, vīziju, vērtībām un spēju nepārtraukti attīstīties. Vai šie divi uzstādījumi - vienota regulējuma pastiprināšana un skolas kā autonomas mācīšanās organizācijas stiprināšana, ir pretrunā, vai tomēr spēj pastāvēt līdzās? Kā atrast līdzsvaru starp uzticēšanos profesionāļiem un kvalitātes uzraudzību? Kāda autonomija skolām ir nepieciešama, lai nodrošinātu kvalitatīvu pamatizglītību visiem bērniem?