Diskusija "Vai Latvijas vēsturei ir vajadzīgi kvīri un vai kvīri grib būt Latvijas vēsturē?"

Mūsu sabiedrībā ir joprojām atstumtas grupas, kuru pieredzi daudzi vēlētos atstāt ārpus Latvijas vēstures lielā stāsta. LGBT+ kopiena ir viena no tādām grupām. Mēs, projekta “Viendzimuma seksuālo subkultūru prakses padomju Latvijā” (lzp-2021/1-0167) pētnieki, esam atklājuši, ka nereti ar savu pagātnes pieredzi par attiecībām ar laikabiedriem, ar savējiem un ar valsts iejaukšanos viņu attiecībās izvēlas klusēt arī paši šo laiku piedzīvojušie kvīri. Nereti jau mūžībā aizgājušo kvīru dzīves atklāto noslēpumu turpina sargāt viņu draugi un radinieki, tādējādi veicinot viņu izdzēšanu no pagātnes. Vai kvīri grib būt nacionālā pagātnes stāsta aktori? Vai padomju laika institucionalizētā sociālā dzīve, kas neļāva veidoties valsts neakceptētām kopienām, joprojām ietekmē šos cilvēkus? Kāpēc šodien viņi neredz vajadzību vai baidās no savas vēstures? Vai ir iespējams izstāstīt kvīru kopienas stāstu, atstājot tās pagātni vispārēju un mitoloģizētu priekšstatu līmenī? Vai kopienas pagātnes stāsts iekļausies kopējā vēstures stāstā, vai paliks kā neērts un noklusēts vēstījums, ar kuru nezinām, ko iesākt? Pētniecības darbs par viendzimuma subkultūrām starp valsts iestāžu uzraudzību un neiejaukšanos okupētajā Latvijā (1954-1991) īstenots ar Latvijas Zinātnes padomes finansējumu (projekta nr. lzp-2021/1-0167).