Diskusija "Ko COVID-19 ir ļāvis atklāt par rūpēm ģimenē Latvijā?"

COVID-19 izraisītā krīzē piespiež mūs pārskatīt savus līdzšinējos paradumus, un sākt piekopt jaunas prakses. Tās bieži ir saistītas ar atbildību un rūpēm pret tuviniekiem, grūtībās nonākušajiem vai tiem, kuru risks inficēties ir augstāks. Šī brīža krīze ir pārbaudījums ne vien tā sauktajām “formālajām rūpēm” veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu sistēmā. Tā ir pārbaudījums arī katrā ģimenē īstenotajām neformālajām rūpēm, kuras nebūt nav “dabiskas”, “automātiskas” vai pieejamas neierobežotā apjomā. Latvijas ģimenēs nepieciešamība pēc šīm neformālajām rūpēm var būt atšķirīga, taču arī ģimenē atbildība īstenot un iespēja saņemt rūpes katram ģimenes loceklim atšķiras.

Šī gada pavasarī Latvijas Universitātes antropoloģijas studenti veica pētījumu, attālināti intervējot cilvēkus par viņu rūpju praksēm pandēmijas striktāko ierobežojumu laikā. Pētījums rāda, ka rūpēšanās prakses tieši ietekmē ģimenes locekļa vecums, dzimums un sociālais statuss, kas paver durvis uz daudziem jautājumiem. Ar kādu aprūpi ģimenē Latvijā varam rēķināties krīzes laikā? Kam tiek uzlikts lielākais rūpju slogs? Kādi resursi vajadzīgi, lai rūpētos? Kuras attiecības krīzes laikā uzlabojas, bet kuras pasliktinās? Kas ir pamatā ciešām rūpēm ģimenē un ārpusģimenes solidaritātei? Atbildes uz šiem jautājumiem sarunā meklēs psihoterapeits, Labklājības ministrijas, kustības #paliec mājās un NVO Marta pārstāvji.

_{Diskusija organizēta ar Latvijas Zinātnes padomes finansiālu atbalstu. Projekta nr. lzp-2018/1-0068.}