Debates "Vai Latvijā nepieciešama atkritumu dedzināšanas rūpnīca?"

Par atkritumu dedzināšanu jeb reģenerāciju (Waste-to-Energy) Eiropas Savienības (ES) direktīvas kontekstā (dalībvalstīm jāpanāk, ka līdz 2035. gadam poligonos var tikt noglabāti līdz 10% no sadzīves atkritumu apjoma) Latvijā tiek runāts jau kopš 2000. gadu sākuma, vienlaikus aktīvākas diskusijas notikušas tieši pēdējo gadu laikā, kad kļuva zināms par konkrētu investīciju projektu uzsākšanu. Lai arī pētījumu aģentūras SKDS 2025. gada dati liecina, ka aptuveni 91% Latvijas iedzīvotāju atbalsta enerģijas iegūšanu no atkritumiem, kas nav piemēroti šķirošanai un pārstrādei, vietējās kopienās, kuru tuvumā šādas reģenerācijas rūpnīcas varētu tapt, vērojama pretestība.

Vietnē Manabalss.lv īstenotas vairākas iniciatīvas pret atkritumu reģenerācijas rūpnīcu izveidi. Piemēram, 2023. gada 17. aprīlī izveidoto un Ropažu novada domei iesniegto iniciatīvu “Par Pierīgu bez atkritumu dedzināšanas!” parakstīja 12 965 iedzīvotāji, savukārt 2024. gada 23. martā izveidoto un Latvijas Republikas Saeimā iesniegto iniciatīvu “Par drošu attālumu no atkritumu dedzināšanas rūpnīcām” parakstīja 13 284 iedzīvotāji. Abu iniciatīvu autori norāda uz iespējamu vides piesārņojumu un citu negatīvu ietekmi, ko var radīt atkritumu reģenerācijas rūpnīcu izveide.

Vienlaikus daudzas ES dalībvalstis jau izmanto atkritumu reģenerāciju jeb Waste-to-Energy pieeju kā nozīmīgu instrumentu, lai samazinātu apglabājamo atkritumu apjomu. Arī Igaunijā un Lietuvā jau vairāk nekā 10 gadus atkritumi tiek reģenerēti, tādā veidā ne tikai būtiski samazinot noglabājamo sadzīves atkritumu apjomu – Lietuvā sadedzināti tiek aptuveni 26% atkritumu, Igaunijā 43% atkritumu – bet arī atkritumu reģenerācijas gaitā iegūstot enerģiju, ko izmantot elektrības un siltuma ražošanai.

Dedzināt vai nededzināt atkritumus? Tas ir jautājums, kas gandrīz vienmēr raisa sakāpinātas emocijas, interpretācijas un mītus, vienaldzīgos neatstājot.

Izmantojot debašu formātu, Baltijas valstīs lielākais atkritumu poligons “Getliņi” aicina parunāt par atkritumu reģenerāciju citā līmenī – bez “patīk”/“nepatīk” pieejas, bet ar maksimāli spēcīgiem un objektīviem argumentiem, regulētā cīņas laukā tiekoties ekspertiem no abām šī jautājuma ierakumu pusēm.

Debates norisināsies trīs raundos, katrā pievēršoties noteiktam atkritumu reģenerācijas aspektam:
1. raunds – Ietekme uz vidi un veselību
2. raunds – Ekonomiskā un enerģētiskā lietderība
3. raunds - Atbilstība aprites ekonomikas un atkritumu politikas mērķiem