Pāriet uz saturu

Saruna "Kad pazūd atmiņa, nedrīkst pazust saruna"

Demence sākas klusumā. Ar pazudušām atslēgām, ar sava tuvākā cilvēka sejas neatpazīšanu, ar nogurumu, ko neviens, iespējams, nepamana. Ar kaunu atzīt, ka mamma vai tētis vairs neatceras ceļu uz mājām. Ar bailēm no diagnozes, ko vieglāk atlikt nekā nosaukt īstajā vārdā.

Demence nav tikai individuāla vai ģimenes traģēdija – tā ir sabiedrības mēroga realitāte. Tā skar cilvēkus ar diagnozi, viņu bērnus un mazbērnus, aprūpētājus, darba vidi un kopienas kopumā. Un klusums šo slogu padara tikai smagāku.

Vienlaikus arvien biežāk, bet ne pietiekami Latvijas kontekstā, tiek runāts arī par digitālo demenci – kognitīvo funkciju pavājināšanos pārmērīgas un fragmentētas digitālo tehnoloģiju lietošanas ietekmē. Ja klasiskā demence biežāk saistīta ar novecošanu, tad digitālā demence izgaismo mūsdienu dzīvesveida riskus – uzmanības sadrumstalotību, atmiņas trenēšanas trūkumu un informācijas pārslodzi.

Sarunā LAMPĀ runāsim par demenci un digitālo demenci caur sociālo inovāciju prizmu – par stigmu, agrīnas diagnostikas nozīmi un jauniem risinājumiem, tostarp agrīnas demences noteikšanas aplikāciju, kas palīdz laikus pamanīt riskus.

Izgaismosim sabiedrībā balstītus pakalpojumus un projektu pieredzi, kas palīdz ģimenēm nepalikt vienām. Sabiedrības integrācijas fonds aktualizē šo tēmu nevis kā atsevišķu pakalpojumu jautājumu, bet kā kopīgu atbildību par to, kādu sabiedrību mēs veidojam – nosodošu un klusējošu vai atbalstošu un iekļaujošu. Jo sociālās inovācijas sākas ar izpratni.
Saruna "Kad pazūd atmiņa, nedrīkst pazust saruna" LV
10. jūlijs 15.30–16.30 Skatuve UZZIBSNĪ

Saruna "Kad pazūd atmiņa, nedrīkst pazust saruna"