Dialoga aplis

Dialogs ir demokrātiskas sarunu kultūras metode, kuras mērķis ir radīt drošu, iekļaujošu un vienlīdzīgu telpu atklātai ideju un pieredzes apmaiņai. Atšķirībā no diskusijas vai debatēm dialogs nav vērsts uz pārliecināšanu, argumentu “uzvaru” vai vienas pareizās atbildes atrašanu. Tā centrā ir klausīšanās, lai labāk saprastu sevi, citus un tēmu.

Dialoga laikā dalībnieki tiek aicināti dalīties savā pieredzē, reflektēt par to, ko ir sadzirdējuši no citiem, uzdot jautājumus, kopīgi meklēt vienojošo un atšķirīgo. Dialogs ir īpaši piemērots tēmām, kurās svarīga ir izpēte, savstarpēja izpratne un līdzdalība. Vēlams, lai dialoga aplim ir arī piezīmju veicējs, kas rakstiskā veidā veic piezīmes par to, ko minējuši dialoga dalībnieki (neminot cilvēku vārdus). Vēlāk šīs piezīmes tiek apkopotas un nosūtītas gan dalībniekiem, gan institūcijām, kurām tās var noderēt lēmumu pieņemšanas procesā.

Praktiskie soļi:

1. 1. Sarunvedis (dialoga moderators) padziļinātāk iepazīstina ar dialoga tēmu vai jautājumu, izskaidro dialoga noteikumus (klausies citos un nepārtrauc; sasaisti savu teikto ar to, ko minējuši citi; dalies ar savu pieredzi; uzdod jautājumus, lai saprastu labāk; izpēti jauno un nezināmo) un izklāsta dialoga gaitu.
2. 2. Dalībnieki īsi iepazīstina ar sevi.
3. 3. Dialoga aplis, kurā dalībnieki dalās savā pieredzē, novērojumos un jautājumos.
   1. Uzsvars ir uz klausīšanos, sadzirdēšanu un domāšanu kopā, nevis argumentēšanu.
   2. Sarunvedis nodrošina, lai katram būtu iespēja izteikties, un virza sarunu ar padziļinošiem jautājumiem un kopsavilkumu atspoguļojumiem.
4. 4. Noslēgumā katrs dalībnieks padalās, kā ir piedzīvojis dialoga apli un kāda ir būtiskākā atziņa, ko guvis.

• Vēlamais cilvēku skaits: 8–12 cilvēki vienā dialoga aplī. Lielākām auditorijām var izveidot vairākus dialoga apļus.
• Auditorijas iesaistes līmenis: vidējs/augsts.