Festivāla stāsts
Pirmajos gados pēc ekonomiskās krīzes Latvijā valdīja pretrunīga aina: neformālajās vidēs sarunas kūsāja, bet publiskajā telpā tās bieži bija vienvirziena uzrunas ar minimālu atgriezenisko saiti. Notika konferences, semināri, forumi, bet tie nereti bija formāli un distancēti no plašākas sabiedrības. Trūka kaut kā īsta - brīvas, nepiespiestas, dzīvīgas sarunas un telpas, kur politikas, sabiedrības un kultūras robežas izplūst un cilvēki var sanākt kopā.
Šajā laikā mainījās arī Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS - organizācija, kas līdz 2014. gadam Latvijā bija pazīstama kā Sorosa fonds Latvija. Krimas okupācija, Krievijas iebrukums Donbasā un straujais dezinformācijas pieaugums reģionā lika pārvērtēt, kā labāk sargāt un stiprināt demokrātiju Latvijā.
Tieši šajā laikā Fonds DOTS meklēja jaunu darbības modeli, jaunu identitāti un jaunu veidu, kā sniegt pienesumu sabiedrībai ārpus tradicionālajām nevalstisko organizāciju metodēm.
2014. gadā Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS konsultante, vēlāk arī valdes locekle Zakija Ēlvanga, iedvesmojusies no Dānijas demokrātijas festivāla Folkemødet piemēra, izteica domu, kas sākumā šķita gandrīz utopiska: Latvijai ir nepieciešams savs sarunu festivāls. Sākotnēji šī ideja izskanēja gandrīz nejauši, bez skaidra plāna, taču tā norezonēja. DOTS komandai nebija nekādas pieredzes festivālu rīkošanā, taču bija ticība idejai, mirdzošas acis un gatavība meklēt partnerus, kas varētu atbalstīt.
LAMPA top!
Aiz LAMPAS nav viena cilvēka vai vienas organizācijas - tā ir kopīga platforma, kuru jau kopš festivāla pirmsākumiem veido plašs organizatoru loks. Festivālu iedvesmoja Fonda atvērtai sabiedrībai DOTS iniciatīva, un tieši DOTS komanda bija tā, kas šo ieceri pārvērta realitātē. LAMPAS līdzdibinātājas ir Ieva Morica, Egita Prāma un Irina Kuzņecova - trīs cilvēki, kuru redzējums kļuva par pamatu festivālam, kādu pazīstam šodien.
DOTS jau iepriekš bija izveidojusies laba sadarbība ar Cēsīm - pilsētu, kas bija pierādījusi spēju būt atvērta un ieinteresēta. Bez tam Cēsis piedāvāja to, kas sarunu festivālam ir teju ideāls apvienojums: gleznainu pils parku, kompaktu pilsētvidi, kā arī ērtu sasniedzamību — tikai stundas brauciena attālumā ar vilcienu no Rīgas. Kad 2015. gada janvārī DOTS komanda devās uz Cēsīm un dalījās ar ideju par sarunu festivālu ar Cēsu mēru Jāni Rozenbergu, viņš nejautāja, vai iecere ir vajadzīga, tā vietā viņš no sienas noņēma kalendāru, lai atzīmētu, kuros datumos notiks pirmais festivāls.
LAMPAS stāsts no pirmās dienas veidojās kopā ar partneriem, kuri idejai noticēja uzreiz un palīdzēja to īstenot. Komunikācijas aģentūra Deep White bija klāt no pašiem pirmsākumiem - viņi palīdzēja izveidot festivāla publisko tēlu un radīja arī pašu LAMPAS nosaukumu. LAMPAI uzreiz noticēja arī digitālā aģentūra Armadillo un piekrita iesaistīties, lai izstrādātu festivāla mājaslapu un vizuālo identitāti, bet kļuva arī par mūsu uzticamajiem sociālo tīklu un vizuālās identitātes autoriem un nesējiem. Nozīmīgu atbalstu sniedza arī Swedbank Latvia - partneris, kas saskatīja festivāla potenciālu vēl idejas stadijā. Viņi ne tikai nodrošināja un joprojām nodrošina finansiālu un konceptuālu atbalstu, bet arī uzdrošinājās uzdot grūtus jautājumus, palīdzot LAMPAI augt saturiski un domāt plašāk.
Pirmos divus gadus līdzās LAMPAI kā festivāla producenti bija arī pasākumu aģentūra “Chocolate events” ar Sindiju Vildi priekšgalā. No festivāla trešā norises gada līdz par 2023.gadam festivālu producēja Lelde Troska (tolaik – Prūse), kura kopā ar tehnisko producentu Jāni Žagariņu palīdzēja LAMPAI izaugt par liela mēroga notikumu. No 2023. gadā tehniskā producenta pienākumus pārņēmis Jānis Liniņš, bet kopš 2024. gada par LAMPAS producenti kļuvusi Dita Birkenšteina.
LAMPA 2015. - tagad
2015. gada 3. un 4. jūlijā, pirmajā LAMPĀ Cēsu pils parkā bija dažas skatuves, nedaudz vairāk kā 50 pasākumu un aptuveni 3300 cilvēku, kas ar ziņkārību lūkojās notiekošajā. LAMPAS ideja bija vienkārša un skaidra - iedrošināt cilvēkus nebaidīties runāt, iesaistīties valstī notiekošajā un sajust, ka viņu balsij ir nozīme.
Jau pirmajos gados kļuva redzams, ka festivāls nav nišas pasākums un ka cilvēki tiešām ir izslāpuši pēc sarunām. Apmeklētāju skaits pieauga no dažiem tūkstošiem 2015. gadā līdz vairāk nekā 25 tūkstošiem LAMPAS desmitgades festivālā 2024.gadā. Pasākumu programma izauga no 50 līdz teju 400 pasākumiem divās dienās. Rīkotāju skaits kļuva mērāms simtos, bet runātāju - tūkstošos, tomēr LAMPĀ joprojām katram bija sava telpa, skatuve un brīdis. LAMPAS programma sāka kļūt par sabiedrības aktualitāšu spoguli un apmeklētāji par festivālu sāka runāt kā par tradīciju, nevis vienreizēju notikumu.
Līdz ar festivāla rašanos kļuva skaidrs, ka politikai un politiķiem LAMPĀ ir svarīga loma, bet ne kā centrālajam elementam, drīzāk kā organiskai daļai no festivāla, kas veicina sarunas par sabiedrībai svarīgiem jautājumiem. Latvijā politika kā tēma ilgstoši tika uztverta ar piesardzību un politiķi bija diezgan distancēti no sabiedrības, tāpēc daudzām organizācijām sākotnēji bija neērti politiķus aicināt uz diskusijām. LAMPAS brīvā vide šo dinamiku mainīja. Sarunas ar politiķiem kļuva vienkāršākas, atvērtākas un cilvēcīgākas, un politiķi labprāt iesaistījās, jo tā bija iespēja runāt ar cilvēkiem, būt viņiem tuvāk, skaidrot savu darbu un dzirdēt atgriezenisko saiti. Ar laiku LAMPA nostiprinājās kā regulārs un nozīmīgs notikums Latvijas vasarā, sadarbojoties ar ļoti plašu partneru loku un piedāvājot daudzveidīgu, kvalitatīvu programmu. Radās festivāla tradīcijas: “Politiķu cepiens” kļuva par Latvijas politiskās satīras fenomenu, “Politiķu disko” kļuva par festivāla piektdienas vakara centrālo notikumu, savukārt bērniem tika radīta īpaša “miniLAMPA”.
Pēc pirmajiem festivāla gadiem Cēsīs, LAMPA sāka iesildīt sarunu kultūru arī ārpus Cēsu robežām. 2016. gadā festivāla iesildīšanas pasākums notika Daugavpilī, 2017. gadā – Rīgas mikrorajonā Purvciemā, 2018. gadā – Ziepniekkalnā un 2019. gadā – Iļģuciemā, aicinot cilvēkus runāt par sabiedriski svarīgām tēmām savā ikdienas vidē.
Svarīga festivāla stāsta līnija ir spēja reaģēt uz laiku. LAMPA ir vienīgais festivāls, kura norise ir bijusi nepārtraukta. Pandēmijas gados festivāla rīkotājiem bija jāizlemj: to atcelt vai pārveidot. Izvēle krita par labu hibrīda formātam, kura ietvaros vairāku dienu garumā notikumi norisinājās Cēsīs, Rīgā un Rēzeknē, kā arī desmitiem kopā skatīšanās vietās citviet Latvijā un ārzemēs. Šajos gados festivāls aicināja cilvēkus sarunāties par spīti neskaidrībai un trenēt spēju būt klātesošiem arī tad, kad sabiedrība ir nogurusi un sašķelta.
Reaģēšana uz laiku LAMPĀ izpaudās arī saturiski. Sākot ar Latvijas valsts simtgadi, vairākus gadus festivālam tika izvirzītas virstēmas - 2018. gadā tā bija uzticēšanās, 2019. gadā drosme, bet pandēmijas gados īpašu nozīmi ieguva vārdi “kopā“ un “cieņa“. Šī pieeja palīdzēja fokusēt sarunas un atbildēt uz konkrētā brīža sabiedriskajām noskaņām, taču ar laiku kļuva skaidrs, ka virstēma var arī ierobežot. Sākot ar 2022. gadu, LAMPA apzināti atteicās no vienas centrālas festivāla tēmas.
Laika gaitā attīstījušies arī trīs svarīgi LAMPAS pamatelementi - ilgtspēja, piekļūstamība un koprades kultūra. Festivāla organizatori mērķtiecīgi mazinājuši ekoloģisko pēdu: 2019. gadā ieviesta depozītglāžu sistēma un no 2024.gada arī depozīttrauki, attīstīta atkritumu šķirošana, pārdomāta scenogrāfija un atkārtota materiālu izmantošana. Paralēli tam gadiem ilgi tiek uzlabota vides un satura piekļūstamība - zīmju valodas tulkojums, reāllaika titri, akustiskās cilpas vājdzirdīgajiem, veikti ikgadēji vides pieejamības auditi un izvietotas atbilstošas zīmes, kā arī radītas festivāla teritorijas kartes cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Arī brīvprātīgo kustība jeb “Zilās cepurītes” jau no paša sākuma ir bijusi ārkārtīgi svarīga LAMPAS daļa. Katru gadu vairāk nekā simts cilvēku iegulda tūkstošiem brīvprātīgā darba stundu festivāla tapšanā, palīdzot informēt apmeklētājus, nodrošinot skatuvju darbu, rūpējoties par vidi un atmosfēru. Bez viņiem LAMPA vienkārši nenotiktu.
LAMPA ik gadu pulcē tūkstošiem cilvēku Cēsīs un vēl vairāk tiešsaistē. Katru gadu LAMPĀ tiek izmēģināts kas jauns: temati, formāti, tehnoloģijas un īpaši veidotas, kreatīvas skatuves, taču pamata ideja paliek nemainīga - iedrošināt cilvēkus runāt, ieklausīties un iesaistīties. LAMPA šodien ir viena no centrālajām platformām Latvijā, kur apspriest sabiedriski nozīmīgus jautājumus, paplašināt redzesloku, gūt jaunas idejas un piedzīvot vidi, kur tiek praktizēta cieņpilna viedokļu apmaiņa.
Kas veido LAMPU?
Jau no festivāla pirmsākumiem ir izveidojies stabils rīkotāju un partneru kodols jeb kodolgrupa, kurā ietilpst Fonds DOTS, Swedbank Latvia, digitālā aģentūra Armadillo, komunikācijas aģentūra Deep White un Cēsu novada pašvaldība. Kodolgrupā ilgstoši strādā arī British Council pārstāvniecība Latvijā (kopš 2016. gada) un Vācijas vēstniecība Latvijā, bet pēdējos gados tai pievienojies arī Fonds AUGT. Kopā šie partneri nodrošina gan saturisku, gan organizatorisku, gan finansiālu atbalstu, kas ļauj LAMPAI attīstīties un augt.
Festivālu veido simtiem cilvēku: brīvprātīgie, producentu komanda, tehniskie darbinieki, atbalstītāji, informatīvie partneri, kultūras profesionāļi, nevalstiskās organizācijas, uzņēmēji, valsts un pašvaldību iestādes, augstskolas, aktīvie iedzīvotāji un daudzi, daudzi citi.
Kā veidojas programma?
Katra gada sākumā tiek izsludināts konkurss, lai pieteiktos LAMPAI, un jebkurš interesents - organizācija, uzņēmums, valsts vai pašvaldības iestāde, augstskola, medijs vai privātpersona - var piedāvāt savu pasākuma ideju. Pieteikumus izvērtē festivāla organizatori, vadoties pēc vienkārša principa: vai pieteiktā pasākuma tēma sabiedrībai ir saistoša, interesanta, vai, piemēram, aktualizē kādus svarīgus jautājumus.
Dalības iespējas ir vairākas: var rīkot notikumus savās teltīs vai uz savām skatuvēm, pieteikties pasākuma organizēšanai uz festivāla nodrošinātajām skatuvēm vai īstenot mazākas, iesaistošas aktivitātes. Lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku līdzdalību, LAMPA piedāvā arī bezmaksas dalību uz vairākām festivāla skatuvēm, kā arī īpašas programmas, piemēram, British Council veidoto “Reģionu skatuvi”, Fonda AUGT kūrēto “Izglītības skatuvi” un Swedbank “Uzņēmējdarbības skatuvi”.
Starptautiskā sadarbība
LAMPA radās laikā, kad Ziemeļeiropā jau pastāvēja spēcīga demokrātijas festivālu tradīcija. Tās pirmsākumi meklējami 1968. gadā, kad Almedālenā, Gotlandes salas pilsētas Visbijas parkā, tika rīkotas politiķu un sabiedrības pārstāvju klātienes diskusijas. Demokrātijas festivāla idejas autors bija Zviedrijas izglītības ministrs un vēlākais premjerministrs Ūlofs Palme (Olof Palme).
2018. gada pēc Fonda DOTS iniciatīvas tika izveidota Demokrātijas festivālu asociācija (Democracy Festivals Association). Šobrīd tā apvieno astoņus festivālus: Almedalsveckan (Zviedrija), Folkemødet (Dānija), Arendalsuka (Norvēģija), SuomiAreena (Somija),
The Imagine! (Ziemeļīrija), Arvamusfestival (Igaunija) un Būtent! (Lietuva) un LAMPA (Latvija)
Asociācijas biedri regulāri satiekas, lai apmainītos ar pieredzi, atbalstītu cits cita idejas un meklētu veidus, kā vēl kvalitatīvāk iesaistīt sabiedrību sarunās. Demokrātijas festivālu asociācija nav formāls klubs, bet drīzāk profesionāls un cilvēcisks atbalsta tīkls, kurā festivālu komandas dalās ar saviem panākumiem, atziņām, risinājumiem un jaunajiem formātiem.
