Skai Arthur Walker

„LGBT cilvēkiem, it sevišķi transpersonām, bieži vien nākas labi pārzināt psiholoģijas, socioloģias, ģenētikas, endokrinoloģijas u.c. jomas, jo mums regulāri ir jāaizstāv ne tikai savas tiesības, bet arī sava eksistence svešinieku priekšā. Nez kāpēc no mums tiek prasīti īpaši iemesli, kāpēc mēs esam tādi, kādi mēs esam. Neviens neprasīs heteroseksuālam vīrietim, kāpēc viņam patīk sievietes, un neviens neprasīs cisdzimuma sievietei, kāpēc viņa jūtas kā sieviete. Varbūt no mums pieprasa tik daudz izskaidrojumu, jo pagaidām šķiet, ka LGBT cilvēki ir kas rets un mistisks, jo mums ilgu laiku nācies slēpt savu patieso identitāti. Pamazām, LGBT cilvēkiem iznākot no skapja, pārējai sabiedrībai ir iespēja viņus iepazīt un saprast, ka nav nekādu „viņi” un „mēs”, „svešie” pret „savējiem”. Mūs visus vieno mūsu cilvēcība un nav pilnībā jāizprot otra identitāte, lai spētu pret viņiem izturēties ar cieņu. Izvēloties būt redzams, tas ir tas, ko es cenšos panākt – transpersonu normalizēšanu. Mēs neesam mistiskas būtnes, kas eksistē tikai ārzemēs. Mēs esam jūsu līdzcilvēki – garāmgājēji, kolēģi, draugi, radi.

Pateicoties citām redzamām transpersonām, man bija iespēja saprast, ka ar mani viss ir kārtībā, neskatoties uz to, ko saka ignoranti un naidpilni cilvēki. Tagad ir mana kārta „pārņemt stafeti” un, iespējams, dot iespēju arī kādam citam nonākt pie tāda paša secinājuma.”