Ilgus gadus Latvijā valdīja priekšstats, ka ekonomiskā izaugsme pati par sevi uzlabos visu iedzīvotāju labklājību. Tika teikts, ka valsts politikas prioritātei ir jābūt iekšzemes kopprodukta palielināšanai, jo tā atrisināsies visas pārējās problēmas.
Bieži dzirdēts arī apgalvojums, ka Latvija ir pārāk nabadzīga, lai veltītu lielus līdzekļus nabadzības mazināšanai. Nevienlīdzība esot ētiska, nevis ekonomiska problēma, un par to domāsim, kad būsim bagāti un varēsim atļauties pievērsties dzīves pabērniem.
Cik pamatoti ir šie apgalvojumi? Vai valsts politikas loma sociālo problēmu risināšanā tiešām ir otršķirīga? Varbūt nevienlīdzība ir ne tikai morālas dabas problēma, bet arī kavē izaugsmi?
LV
Pasākumam nav video ieraksta
Šajā vietnē tiek apkopoti Sarunu festivāla LAMPA pasākumu materiāli. Festivāla rīkotāji neuzņemas atbildību par pasākumu dalībnieku viedokļu saturu, kā arī nerediģē to, ciktāl viedokļu saturs nav acīmredzami pretējs Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.
