Sarunas par pašnāvību neizraisa pašnāvību

Vārds "pašnāvība" joprojām ir stigma. Taču ir svarīgi saukt lietas īstajos vārdos, lai vairotu sabiedrības zināšanas un izpratni par pašnāvību un depresiju, lai pievērstu uzmanību mentālās veselības nozīmei. Jo diemžēl pašnāvības ir viena no aktuālākajām Latvijas sabiedrības veselības problēmām gan iedzīvotāju populācijā, gan specifiski pusaudžu vidū. Kādas ir galvenās pazīmes, kas var liecināt par pašnāvnieciskām domām? Kā atšķirt īslaicīgu izmisumu no nopietnās pašnāvības riska? Kā sarunāties ar cilvēku, kurš, iespējams, domā par pašnāvību? Kur saņemt emocionālo atbalstu cilvēkiem, kuri zaudējuši tuviniekus pašnāvības dēļ, un kā palīdzēt viņiem atgriezties dzīvē un būt emocionāli stipriem?