Paneļdiskusija un darbnīca "Vai tradīcija jācenzē?"

Gada sākumā plašsaziņas līdzekļos izplatījās sašutums par atsevišķu tradicionālo budēļu masku elementu izmantošanu masku gājienos izglītības iestādēs. To radīja jautājums par tradicionālo masku atribūtiku – dažādu auglības simbolu lietošanu.
Tradīciju viena no spēcīgākajām valodām ir simboli - tie veidojušies gadsimtu gaitā, taču neraugoties uz to, liela daļa sabiedrības tos neizprot un tāpēc ir gatava tos vieglu roku cenzēt. Tradicionālā kultūra ir veidojusies un attīstījusies tradicionālas sabiedrības apstākļos. Pārmantojamības ceļā nonākot līdz mūsdienām, nemateriālā kultūras mantojuma elementi nereti netiek pieņemti, saduras ar mūsdienu estētikas un ētikas, reliģisko uzskatu un popkultūras ietekmes aspektiem.
Tieši šī viedokļu viļņošanās atklāja, ka mūsdienu polarizētajā sabiedrībā ir radusies plaisa starp tradīcijas nesējiem, folkloras kopējiem, kuru viens no uzdevumiem ir izglītot plašāku interesentu loku, un daļu dažādu aizspriedumu un stereotipu māktu sabiedrības kopumu, tostarp, arī atsevišķiem bērnu vecākiem. Šī karstā diskusija radīja jautājumu – vai mūsu tautas tradīcijas 21. gadsimtā ir jācenzē? Vai ir kādas tautas dziesmas vai tradīcijas, kuras uzskatām par nepiedienīgām? Un vai tradīcija var būt politiski nekorekta? Šie ir tikai daži no jautājumiem, kuri tiks apskatīti diskusijas laikā.