Saruna "Totalitārisma vēstures memoriālu likteņi Latvijā"

Kā dažādas piemiņas vietas Latvijā atspoguļo sarežģītos totalitārisma vēstures notikumus un vai atmiņas kultūra liecina par valstiskuma apziņas veidošanos? Vai mēs kā atjaunotās Latvijas sabiedrība uzņemamies atbildību par jebkuru savā teritorijā bojā gājušo cilvēku pieminēšanu? Kas ir atbildīgs par piemiņas vietām, kurām nav viennozīmīgas piederības kādai kopienai vai šīs kopienas ir iznīcinātas vai izzudušas? Runāsim par to, kādi ir dažādu piemiņas vietu attīstības līmeņi, sākot no lokālās atzīšanas līdz iekļaušanai tūrisma ceļvežos. Kuras totalitārisma vēstures notikumu liecības labprāt demonstrējam tūristiem un kuras labāk vēlētos noslēpt no svešinieku acīm?