·       Kas ir fiskālā disciplīna un kuri tās principi būtu lietderīgi aizgūšanai ģimenes finanšu plānošanai?

·       Kādas ir COVID-19 krīzes politikas fiskālas sekas? Cik ilgi Latvijas sabiedrībai būs jāmaksā Covid-19 rēķins? Ko var nākties upurēt – ceļu uzlabošanu vai lielus būvniecības projektus, skolu pilnveidošanu vai sociālus pakalpojumus? 

·       Kā COVID-19 ir ietekmējis Latvijas ekonomikas potenciālu, vai notikušas ekonomikas strukturālas izmaiņas un kā tas ietekmēs valsts parādu? Vai uzņēmējiem un darba ņēmējiem ir pamats baidīties no nodokļu sloga pieauguma?

·       Vai vispār būs nepieciešams un iespējams nākotnē samazināt valsts parāda līmeni ES un Latvijā? 

·       Kādā veidā sabiedrības iesaiste var sekmēt šī jautājuma risināšanu? Kas ir jādara ikvienam no mums, lai veicinātu Latvijas ekonomiku turpmāk? Un kādās jomās būtu nepieciešams valsts atbalsts ekonomikas produktivitātes paaugstināšanai -  investīcijas inovācijās/ atbalsts uzņēmumiem, kuri pielāgojas attālinātu pakalpojumu sniegšanai/ ieguldījumi “zaļajā kursā”?

Meklēsim atbildes uz šiem jautājumiem, kā arī iepazīsimies ar Fiskālās disciplīnas padomes “krīzes monitoringa” secinājumiem par valsts atbalsta rīcību COVID -19 seku mazināšanai un Latvijas fiskālas noturības risku analīzi.