Mēs dzīvojam 21. gadsimtā. Varētu jautāt — kam mums pirms gadsimta radīta dzeja, mūzika vai gleznas? Mēs jūtamies lieli un spēcīgi sava laika zināšanu un jauno tehnoloģiju pavēnī. Šodienas steidzīgajā laikmetā, kad pētījumi rāda, ka muzeju izstādēs skatītājs 1 gleznai velta tikai līdz 7 sekundēm sava laika — vai tas nešķiet par maz? Radošā persona, kas savu darbu laidusi pasaulē, it kā atkāpjas. Dialogā ar skatītāju stājas pats autora radītais mākslas darbs. Kamēr vien konkrētais mākslas darbs pastāvēs, dialogi turpināsies gadu desmitiem un gadsimtiem ilgi, un tie var būt visdažādākie — no absolūtas sapratnes līdz naidpilnam noliegumam. Svarīga ir interpretācija šodien. Multimediju performance “Dzīvās gleznas. Simbolisms”, ļaujot iedziļināties zemtekstos, stāstā, detaļās un noskaņās, dod iespēju šodienas sajūtās un emocijās tvert Latvijas mākslu pirms vairāk kā simts gadiem, simbolisma laikmetā. Diskusijā meklēsim atbildes uz jautājumiem — kādēļ simtgadīgais Latvijas kultūras mantojums man šodien ir svarīgs un ko tas man dod? Vai tas mani ieinteresē un ieintriģē? Vai varu uztvert mākslas darba un mākslinieka personīgo vēstījumu? Vai tas palīdz man manos dzīves jēgas meklējumos? Kā man saskatīt vērtības? Vai dažādas paaudzes var vienoties kopīgā pārdzīvojumā? Kā ieraudzīt, izjust un saprast, ka tas, kas bija aktuāls toreiz, ir aktuāls tagad — pēc 100 gadiem? Vai manas izjūtas rada prieku par izcilībām un lepnumu par piederību savai zemei?