Visiem jau kopš bērnības ir pazīstama frāze “mēs esam atbildīgi par tiem, ko pieradinām”. Mēs mācām bērniem par atbildību, mīlestību, bet kas notiek patiesībā?

Kādēļ uz ielām ik dienu klīst simtiem dzīvnieku, kas turpina meklēt saimnieku? "Ulubelē" ir vairāk nekā 500 pamestu dzīvnieku, "Labajās mājās" — vairāk nekā 100, "Mežvairogos" — ap 1000 dzīvnieku. Kā tas var būt, ka Rīgā ir vairāk nekā 600 000 iedzīvotāju un tik daudz pārpildītu patversmju, kurās nereti dzīvnieki nokļūšanu mājās gaida pat vairāk nekā desmit gadu? Vai šos dzīvniekus ir ētiski iemidzināt un kādas ir alternatīvas? Cik daudz dzīvnieku tiek adoptēti un atrod mājas? Ko dara tava pagasta "kaķu tante" un patversmju brīvprātīgie? Kādēļ cilvēkam dzīvnieka klātbūtne ir tik vērtīga/svarīga? Un ko tu vari darīt, lai uzlabotu dzīvnieku labturības situāciju Latvijā?