Jaunsudrabiņš, Poruks, Blaumanis, Rainis... nesaprotami teksti, dīvaini vārdi, vecmodīgas attiecības. GARLAICĪGI! Tā domā diezgan daudzi skolnieki (un pieaugušie) par latviešu literatūras klasiku. Patiesībā mēs zinām, ka tā nav — tie ir dzīvi, īsti un patiesi stāsti par tām pašām īstajām attiecībām un situācijām, kuras mēs piedzīvojam šodien. Tikai jāutājums: kā tos padarīt saprotamus šodienas jauniešiem?

Lai palīdzētu jauniešiem saprast latviešu literatūras klasikas darbus, demonstrēsim, kā strādāt ar literāru darbu tā, lai tas aizrautu. Parādīsim savu vīziju par to, kā pateikt, ka klasika stāsta tieši par to pašu, kas interesē jauniešus. Savukārt pieaugušajiem tā ir iespēja pārskatīt savus priekšstatus par to, kas interesē bērnus un viņus pašus. Latviešu literatūra joprojām ir par mums pašiem, ja vien mēs ieraugām, kā uz to paskatīties... un tas NAV GARLAICĪGI!