Saruna “Piedzimstot mammai un tētim. Jaunās ģimenes vajadzības”

Nepagāja ne 20 gadi, un tēvu piedalīšanās dzemdībās ir kļuvusi par normu arī Latvijā. Bet cik viegli vai grūti tas nāca? Un vai tēviem vispār dzemdību zālē ir vieta? Kāda ir šī brīža partnera loma grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību periodā? Ja mūsdienu sabiedrība iet uz to, ka ģimenes finansiālā un fiziskā drošība ir abu vecāku vienlīdzīga atbildība, tad arī savstarpējais emocionālais un praktiskais atbalsts, dzimstot par vecākiem, būtu jānotur līdzsvarā. Kā tas izpaužas bērniņu gaidot, ja fiziski iznēsāt, piedzemdēt un zīdīt bērnu var tikai sieviete?  

Kā veselības aprūpes sistēma rūpējas par to, lai partneri tiktu iekļauti ne tikai dzemdību aprūpē, bet arī grūtniecības un pēcdzemdību aprūpē? Vai partneris nāk līdzi, viņu ņem līdzi, vai viņš pats iet uz ikmēneša vizītēm vai vismaz ultrasonogrāfijas apskati?