Saruna "Garīga rakstura traucējumi mākslā. Ko cilvēkiem dod izpratne par citu cilvēku sāpēm, grūtībām?"

Par mākslas terapeitisko efektu nevienam vairs šaubu nav – tās spēju uzlabot un veicināt garīgo, emocionālo un fizisko pašsajūtu ir izjutis ikviens, kurš ir kaut reizi mēģinājis gleznot, muzicēt vai dejot. Tikpat nenoliedzams ir fakts, ka spēcīgi iekšējie pārdzīvojumi ir gluži vai priekšnoteikums mākslas darba radīšanā. Tāpēc tik dabiska un šķietami pilnīga liekas cilvēka ar garīga rakstura traucējumiem (GRT)  un mākslas mijiedarbība. GRT nav traucējis mākslas pasaules ģēnijiem iemantot slavu, atzinību un darba novērtējumu. Atsevišķos gadījumos GRT to pat ir veicinājuši. Bet vai tikpat novērtēti un pieņemti šie cilvēki ir ikdienā, sabiedrībā, sadzīvē? Kopīgi atšķetināsim šo paradoksu un aizdomāsimies par to – kāpēc mākslas kontekstā psihisko saslimšanu portretējumu novērtējam, bet nepieņemam to ikdienā.