Atklāta saruna "Dalīta bēda ir pusbēda"

Katra cilvēka dzīvē ir bijusi kāda bēda. Viens to patur pie sevis, klusībā pārdzīvodams un iespējams sevi grauzdams no iekšpuses, bet cits ir gatavs ar to dalīties. Atklāti stāstīt par to, kam gājis cauri, ko piedzīvojis un arī to, ko no tās mācījies. Norunājot no sevis bēdu, pašam paliek vieglāk, turklāt ar savu pieredzi var iedvesmot ļoti daudzus cilvēkus. Paādīt to, ka no jebkuras situācijās dzīvē ir izeja, un pat, ja škiet, ka tādas nav - tāda ir, ja blakus ir cilvēks, kurš ir gatavs uzklausīt un palīdzēt. Lasot par sāpīgām, aktuālām tēmām (aažādas atkarības, slimības, nevarēšanas ilgstoši tikt pie sava bērniņa utt.) presē, lasītāji tajās mēdz saskatīt sevi un redzēt, ka ir cilvēki, kas ir spējuši gluži, kā dziesmā - likt bēdu zem akmeņa un pāri iet dziedādami.