Diskusija "Vai kultūras centrā var arī reivot?"

Kultūras centriem vēsturiski bijusi būtiska nozīme vietējās sabiedrības dzīves veidošanā. Arī šodien tas ir otrs lielākais kultūras institūciju tīkls Latvijā aiz bibliotēkām. Kultūras centros kā mājās jūtas Dziesmu un deju svētku procesa dalībnieki un tie, kuri apmeklē centros notiekošos koncertus, izrādes vai balles. Bet, kā ar jauniešiem, kuri nav gatavi iesaistīties kolektīvā un vēl tikai meklē savas izpausmes formas – grib ar draugiem uzspēlēt ģitāru, izmēģināt hip-hopa dejas vai grafiti mākslu, kultūras centra zālē sarīkot reiva ballīti vai pie centra droši un netraucēti skeitot, gluži kā pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Rīgā?

Cik efektīvi šis kopienas resurss tiek izmantots kā visu paaudžu un sociālo grupu cilvēkiem atvērta, pieejama, piekļūstama un iekļaujoša vide? Kā un kas izvēlas viesizrādes un koncertus? Vai notiek sadarbība ar apkārtējām skolām? Vai kultūras centri kļūst par vidi, kurā jaunieši gan iepazīst kultūras un mākslas procesus, gan atraisa un attīsta savu radošumu, izklaidējas un sadarbojas?

Kā klājas tiem kultūras centriem, kuri jau ir šāds kopienas resurss, un cik gatavi pārējie kļūt atvērtāki bērniem un jauniešiem? Vai kultūras centrā kādu dienu varēs arī reivot – bet varbūt tas jau notiek?