Diskusija “Neko par mums bez mums. Mazo valstu loma ANO.” | Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju VALODU BALVA

Dalība ANO bija pirmais pakāpiens, kas ļāva Latvijai 1991.g. strauji atgriezties starptautiskajā apritē pēc neatkarības atgūšanas. Latvija atceras ANO atbalstu Krievijas karaspēka izvešanā un radikālu reformu īstenošanā 20.gadsimta 90.gados.

Šodien Latvija ANO vairs nav iesācējs vai kopējā labuma patērētājs. Latvija ieņem četrpadsmito vietu starp ANO dalībvalstīm Ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā un caur attīstības sadarbības politiku palīdz citām valstīm šo mērķu sasniegšanā.

Krievijas agresijas Ukrainā kontekstā Latvija apzinās, ka tagad ir tās atbildība un pienākums iet vēl soli tālāk - rūpēties par ANO sistēmas efektivitāti, modernizāciju un revitalizāciju, jo ANO ir viens no starptautisko tiesību multilaterālisma balstiem, kas veicina arī Latvijas valstiskumu un drošību.

Lai to visefektīvāk darītu, Latvija ir izvirzījusi ambiciozu mērķi pirmo reizi kļūt par vienas no ANO galvenajām struktūrām – Drošības padomes – vēlēto dalībvalsti 2025.gada vēlēšanās uz diviem gadiem (2026.-2027.g).

Kādas ir mazo valstu iespējas ietekmēt ANO? Kādu pasaules krīžu un izaicinājumu risināšanā Latvijai būs jāiesaistās, ja tai izdosies nokļūt uz globālās drošības un ārpolitikas centrālās skatuves, par kādu var uzskatīt ANO Drošības padomi? Kāda lomu jaunieši un pilsoniskā sabiedrība spēlē ANO prioritāšu un darba kārtības veidošanā? Kādi ir mazo valstu izaicinājumi kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā, t.sk. valodu kopšanā un attīstīšanā, cita starpā, sekojot tehnoloģiju attīstībai pasaulē?

Par šiem un citiem jautājumiem Sarunu festivāla LAMPA apmeklētājiem un skatītājiem būs iespēja diskutēt ar pašmāju un ārvalstu ekspertiem.

Diskusijas noslēgumā Latvijas un Igaunijas ārlietu ministri 15. reizi pasniegs ikgadējo Valodu balvu, godinot izcilību, sasniegumus un individuālu ieguldījumu, popularizējot latviešu valodu Igaunijā un igauņu valodu Latvijā. Spēja saprasties šobrīd ir tik aktuāla kā nekad. Valodu kopšana - viens no valstiskās identitātes stūrakmeņiem-, ir kļuvusi īpaši svarīga arī no ģeopolitiskā viedokļa. Savstarpēja interese par otras valsts valodu, kultūru un literatūru ir arī labu kaimiņattiecību pamats. Valodu balvas vērtība ir 5000 eiro, tās fondu veido Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju vienlīdzīgi ieguldījumi.

Diskusijas ieraksts angļu valodā.