Analoga saruna par nākotnes digitālo vērtību

Cik daudziem no mums ir iespēja paklausīties kādu foršu vinila plati? Kādam jau vēl ir, lielākoties entuziastiem. Toties pārējie ar entuziasmu maina telefonus, ID kartes, USB uz C-Type, e-pasta adreses un straumēšanas abonementus. Pērk, pārdod un aizmirst.

Un tad pēc gada, diviem vai desmit sameklēt nepieciešamās bildes, rakstus vai grāmatas un atvērt kādu elektroniski parakstītu līgumu var tikai entuziasti. Vai arī nevar, jo no dokumentiem, bildēm un failiem labākajā gadījumā palikuši vairs tikai metadati – mīti un atmiņas, ka reiz kaut kas ir bijis.

Kā rūpēties par mūsu kādreiz un tagad radītajām vērtībām, lai tās neietu zudībā? Kā atšķirt, kas no radītā ir vērtīgs šodien vai tāds kļūs nākotnē?