Diskusija "Vai bija iespējams pretoties, sadarbojoties ar totalitāru režīmu? Latviešu radošā inteliģence padomju okupācijas laikā"

Pretošanās un sadarbība vienmēr ir bijušas klātesošas tēmas sarunās par padomju okupācijas laiku Latvijā. Komunistiskās partijas funkcionāri un padomju iekārtas amatpersonas lielākoties neraisa šaubas – viņi biji kolaboracionisti. Daudz sarežģītāks ir jautājums par latviešu inteliģenci. Rakstnieki, mūziķi, režisori, komponisti, mākslinieki un citu radošo profesiju pārstāvji pakļāvās padomju ideoloģijas prasībām, bet daļa vienlaikus centās arī radīt savu brīvības un opozīcijas telpu. Vai padomju Latvijas kultūras darbinieki bija režīmu apkalpojošs vai režīmu transformējošs spēks? Kā mums ar šīsdienas acīm vajadzētu vērtēt latviešu radošās inteliģences darbību padomju laikā? Vai un kā ir iespējams jēgpilni domāt par radošo inteliģenci vēlīnajā padomju periodā (60.–80. gadi) ārpus pretošanās un kolaboracionisma rāmjiem?

Diskusija tiek organizēta sadarbībā ar Valsts pētījumu programmu “Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai projekta “Neatkarības arheoloģija: jaunas pieejas nacionālajai pretestības vēsturei Latvijā” un Latvijas Okupācijas muzeja projektu “Pierādījumos balstītas informācijas par Latvijas vēstures notikumiem popularizēšana”.