Saruna "Vai skatītājs var uzticēties kinorežisoram?"

Viltus ziņu un pretrunīgu faktu laikmets arī kinoskatītājus nostāda sarežģītā situācijā. Mēdz teikt, ka kino vienmēr ir mānīšanās māksla, tomēr, cik tālu var iet „mākslas vārdā” un kurā brīdī izdomājumi sāk kaitēt filmai, skatītājam vai sabiedrībai? Vai „ētiski” un „neētiski” arī ir mākslas kritērijs? Vai skatītājam jāzina, kas noticis aizkadrā, un vai tāda zināšana var mainīt filmas vērtību vai kvalitātes?