Atklāta saruna "Cilvēks sadeg neparasti..."

Mēs esam zinošākie, radošākie un motivētākie, kas nemitīgi tiecas pārsteigt un konkurēt gan lokālā, gan starptautiskā vidē. Latvija ir uz straujas izaugsmes ceļa visās jomās, un mēs esam pārliecināti darba frontes cīnītāji, bet par kādu cenu? 

Paveikt vairāk, ātrāk un neapstāties pie klasiskā darba un personīgās dzīves balansa – tā ir norma, kas veicina pārstrādāšanos un liek aizmirst par ilgtspējīgu pieeju rūpēs par sevi. Zaudēta produktivitāte nozīmē arī zemāku dažādu resursu izmantošanas efektivitāti.  

Kas notiek ar vienu no galvenajiem Latvijas resursiem – cilvēku?  Kāds ir mūsu iekšējā resursa limits, kāpēc esam darba dzīves mazohisti un kur ir mūsu izdegšanas robeža?