Pāriet uz saturu

Saruna "Katru dienu pēc Panorāmas es zvanu mammai… uz pansionātu"

Šī būs saruna par vainas izjūtu, pienākumu, nogurumu un mīlestību. Par brīdi, kad vecāki vairs nespēj parūpēties par sevi, bet joprojām ir pie skaidra saprāta, ar savu gribu, raksturu un pašcieņu. Ko darīt, ja tu vairs negribi/ nevari pats viņus aprūpēt?
Vai pansionāts ir nodevība vai atbildīgs lēmums? Un vai aizvest vecākus uz pansionātu ir tas pats, kas aizvest ar ragaviņām uz mežu?
Saruna "Katru dienu pēc Panorāmas es zvanu mammai… uz pansionātu" LV
11. jūlijs 18.30–20.00 Ģimenes telts

Saruna "Katru dienu pēc Panorāmas es zvanu mammai… uz pansionātu"