Pāriet uz saturu

Diskusija "Toksiskā pašpietiekamība: visu varu pati, bet vai vajag?"

Mūsdienu sieviete ir izglītota, finansiāli neatkarīga, profesionāli aktīva un spējīga pieņemt lēmumus pati. Viņa vada, pelna, audzina, organizē, rūpējas un nereti kļūst par galveno balstu gan ģimenē, gan darbā, gan sabiedrībā. Pašpietiekamība ir kļuvusi par spēka simbolu. Taču vai sievietei tiešām ir jādara viss?

Arvien biežāk sieviete pati uzņemas smagāko nastu - būt labai mammai, veiksmīgai profesionālei, emocionāli stiprai partnerei, neatkarīgai personībai un vēl sabiedriski aktīvai. No malas tas izskatās pēc brīvības un iespējām, bet ikdienā nereti nozīmē nogurumu, vientulību un sajūtu, ka apstāties nedrīkst.

Šī pašpietiekamības cena nav tikai individuāla. Ja sieviete nes pārāk daudz, cieš arī attiecības, ģimene un bērni. Partnerība kļūst trauslāka, mājas dzīve - saspringtāka, bet tuvība bieži pazūd pienākumu un kontroles ēnā. Sabiedrībā pieaug viena vecāka ģimeņu skaits, šķiršanās rādītāji saglabājas augsti, un arvien vairāk cilvēku attiecības uztver kā risku, nevis drošu vietu.

Diskusijā runāsim par to, kur beidzas veselīga neatkarība un sākas toksiska pašpietiekamība. Kāpēc sievietes arvien biežāk izvēlas visu nest pašas? Vai “es visu varu pati” vienmēr nozīmē spēku? Kā tas ietekmē bērnus, ģimeni un sabiedrību? Un kā atgriezties pie partnerības, kurā sievietei nav jāzaudē savs spēks, bet arī nav jānes viss vienai?
Diskusija "Toksiskā pašpietiekamība: visu varu pati, bet vai vajag?" LV
10. jūlijs 12.30–14.00 Atklāto sarunu telts

Diskusija "Toksiskā pašpietiekamība: visu varu pati, bet vai vajag?"