Rietumu literatūrā vientulība parādās 17. gadsimtā kā elles pieredze Džona Miltona darbā “Zaudētā paradīze”. Pirmais vientuļnieks tajā ir no Paradīzes padzītais kritušais eņģelis Sātans, kurš nevēlas būt daļa no Dieva radītās pasaules, negrib pieņemt savu vietu un izvēlas lepnumu, pašpietiekamību un sacelšanos.
21.gadsimtā vientulība vairs nav tikai sajūta vai rakstura īpatnība. Tā kļuvusi par nopietnu risku mentālajai un fiziskajai veselībai Eiropā un Latvijā. Starptautiskos pētījumos vientulības radītais veselības risks pielīdzināts 15 izsmēķētām cigaretēm dienā. Jā, cilvēki nekad nav bijuši tik viegli sasniedzami, kā šodien, taču daudzi jūtas nepiederīgi, nesadzirdēti un emocionāli izolēti.
Lai kā mums to negribētos atzīt, vientulība ir modernās sabiedrības spogulis. Tā izriet no mūsdienu cilvēka brīvības, kurai seko lielāka atbildība par sevi - savu identitāti, attiecībām, karjeru, dzīves jēgu un spēju būt “veiksmīgam”. Kopienu, ģimenes, reliģisko un sociālo saišu vājināšanās rada apstākļus, kuros cilvēks formāli var būt savienots ar pasauli, bet iekšēji justies viens.
Šajā diskusijā meklēsim vientulības vietu kultūrvēsturē un dažādos sabiedrības attīstības posmos, kā arī mēģināsim saprast, kur beidzas veselīga vienatne un sākas destruktīva izolācija. Runāsim arī par to, kā vientulība ietekmē mūsu mentālo un fizisko veselību, attiecības, spēju uzticēties un piederēt.
Diskusijā piedalīsies RSU asociētais profesors neiroloģijā un vadošais pētnieks, RAKUS Izglītības un zinātnes direktors Ainārs Stepens, psihiatrs, profesors Māris Taube, teologs ar psiholoģijas un antropoloģijas zināšanām Indulis Paičs, aktieris Kārlis Arnolds Avots un Radio 5 personība Linda Samsonova.
Diskusijas otrā daļa turpināsies uz TVNET īpašās skatuves
Runājot par vientulību, nereti nonākam pie vardarbības tēmas, kas ir gan vientulības smagākās sekas, gan skarbākais cēlonis. Vardarbība bieži sākas ar izolāciju. Cilvēks pamazām tiek atrauts no draugiem, ģimenes, atbalsta loka un savas pašvērtības. Lūgt palīdzību kļūst arvien grūtāk.
LV
