Pāriet uz saturu

Diskusija "Padomju šausmu stāstu dzīvotspēja sazvērestību teorijās: spriedze starp īsto un izdomāto"

Kāpēc biedējoši stāsti un sazvērestību teorijas kļūst ticamākas krīžu un nedrošības laikos? Kopā ar pētniekiem runāsim par to, kā sazvērestību teorijas tika izmantotas Padomju Savienībā un kā tās turpina ietekmēt sabiedrību mūsdienās.

Padomju periodā konspiratīvie naratīvi bija svarīgs ideoloģisks instruments, kas tika izmantots, lai uzturētu pastāvīgu apdraudējuma sajūtu, trauksmi sabiedrībā, meklējot gan “iekšējos”, gan “ārējos ienaidniekus”. Šādi stāsti tika apzināti veidoti, institucionalizēti un normalizēti, lai ietekmētu sabiedrības uztveri un stiprinātu kontroli, vienlaikus mazinot savstarpēju uzticēšanos un veicinot aizdomīgumu.

Diskusijā analizēsim, kā šie “šausmu stāsti” saglabājušies un transformējušies pēc PSRS sabrukuma, pielāgojoties jaunajiem politiskajiem un sociokulturālajiem apstākļiem. Vai padomju pieredze joprojām ietekmē daļas sabiedrības domāšanu, uzturot konspiratīvu skatījumu un neuzticēšanos demokrātiskām institūcijām?

Diskusija notiek LU HZF FSI pētniecības projekta “Konspiritualitātes ģenealoģija 20. gadsimta Latvijā” ietvaros, ko finansē Latvijas Zinātņu padome (Nr. lzp-2023/1-0142).
Diskusija "Padomju šausmu stāstu dzīvotspēja sazvērestību teorijās: spriedze starp īsto un izdomāto" LV
10. jūlijs 22.00–23.00 Skatuve APGAISMO

Diskusija "Padomju šausmu stāstu dzīvotspēja sazvērestību teorijās: spriedze starp īsto un izdomāto"