Īsas iesaistošas aktivitātes sākumam, vidusdaļai, noslēgumam

Lai pasākums būtu demokrātisks, visbūtiskākais elements ir auditorijas iesaiste.

Jau ir paveikts liels darbs – uzaicinātie runātāji ir izteikušies, auditorija sēž un skatās – daži paļāvīgi, daži skeptiski. Tagad vajadzētu notikt gaidītajai viedokļu apmaiņai. Pasākuma vadītājs jautā: “Vai ir kādi jautājumi?” Taču cilvēki mēdz būt kautrīgi. Par spīti vadītāja pūlēm, jautājumu nav un komentāru nav. Vai pasākums ir izgāzies?

Ir svarīgi saprast, kāpēc publika šķietami negrib iesaistīties. Kāpēc cilvēki neuzdod jautājumus? Lielā mērā tā ir skolas pieredze – labāk ir justies slinkam, nevis stulbam. Kautrība skaļi izteikt viedokli, kas var izklausīties smieklīgs. Labo skolēnu sindroms – runāt tikai tad, kad esi pilnīgi pārliecināts par savu taisnību. Nederēs vienkārši atkārtoti aicinājumi iesaistīties. Jo vairāk cilvēkus spiedīs un kauninās, jo mazāk viņi gribēs runāt. Kā risināt situāciju?

Var lietot pavisam vienkāršus paņēmienus – savs cilvēks publikā, kurš uzdod pirmos jautājumus un iekustina publiku. Var piedāvāt nelielu balvu par labāko jautājumu. Šie paņēmieni var sevišķi labi nostrādāt jauniešu auditorijā.

Iesaisti rosina situācijas, ar kurām var identificēties. Piemēram, runāt par pieredzi. “Vai jums ir gadījies piedzīvot ko līdzīgu?” Katram ir personiskā pieredze, līdz ar to šajā jautājumā nevar būt nezinošs.

Kad uzdod jautājumu, ir jāļauj publikai padomāt. Nevis 30 sekundes, bet minūti. Jautājuma pārformulēšana ir riskanta. Cilvēka smadzenes jau ir sākušas meklēt atbildi uz pirmo jautājumu, tāpēc pārformulēšana var atrisinājuma meklēšanu tikai paildzināt. Ja runātājs, dažkārt izmisuma vadīts, pats atbild uz savu jautājumu, tad publika turpmāk vairs necentīsies atbildēt. Viņi būs sapratuši, ka tie ir retoriski jautājumi. Ir jāapzinās auditorijas bagāža, sapratnes kapacitāte, sarunas prasības. To var noskaidrot iepriekš. Ko vēlas auditorija? Uzzināt, piedalīties, paust savu viedokli? Varbūt viņiem nav patiesas intereses, taču tā var rasties pasākuma vietā.

Ko vēlamies mēs – rīkotāji? Diskutēt vai izklāstīt savu viedokli? Meklēt jaunu patiesību vai pierādīt jau esošo? Arī šeit var meklēt publikas pasivitātes iemeslus. Ja no skatuves doma ir pateikta kā pabeigts slēdziens – ko gan tur vēl jautāt vai komentēt? Ir skaidri jāparāda, ka tēma ir atvērta diskusijai, ka šeit ir sagaidāmi dažādi viedokļi.

Tāpat ir vērts noformulēt, kā vērsties pie publikas. “Varbūt kādam ir kas piebilstams?” var izrādīties nepietiekams pamudinājums.

Zemāk aprakstītas dažādas aktivitātes, kuras var izmantot pasākuma sākumā, vidusdaļā vai noslēgumā, lai veicinātu lielāku publikas iesaisti. Vienā pasākumā var izmantot vairākas no šīm aktivitātēm vai arī radīt savas. Dalībnieku aktīva iesaiste ir kā liela skābekļa deva pasākuma laikā – tā piešķir enerģiju, jēgpilnumu, aizrautību un veicina kopradi starp runātājiem un klausītājiem.

• Īss video

Pašā diskusijas sākumā parādiet 1–2 minūtes garu video, kas ilustrē tēmas būtību vai problēmu. Pēc tam uzdodiet vienu vienkāršu jautājumu, piemēram: “Kas šajā video jūs īpaši uzrunāja?”, “Kas jūs pārsteidza?” Tas iedod kopīgu starta punktu.

• Citāti

Parādiet ekrānā 5–7 atšķirīgus citātus par konkrēto tēmu.

Lūdziet dalībniekus izvēlēties vienu, kas viņus visvairāk uzrunā, un īsi pateikt: “Kāpēc tieši šo?” Šī aktivitāte palīdz ātri noskaidrot dažādos skatījumus telpā un iesildīt tēmai.

• Statistika / situācijas apraksts

Parādiet 3–5 īsus faktus, statistikas datus vai ziņu virsrakstus par tēmu. Palūdziet dalībniekiem īsi padalīties: “Kādas ir pirmās domas vai emocijas, kas rodas?”

• Stāsts no dzīves par konkrēto tēmu

Moderators nolasa kādu reālu stāstu par konkrēto situāciju. Stāsts palīdz dalībniekiem ātri “ienākt” tēmā caur emocijām.

• Gaidas

Moderators lūdz dalībniekus digitāli uzrakstīt atbildes uz jautājumu: “Ko sagaidi no šīs sarunas/diskusijas? Uz kuriem jautājumiem gribētu gūt atbildi?”

• Piekrītu/nepiekrītu skala

Parādiet apgalvojumu un lūdziet dalībniekus ar roku vai tāfelē norādīt, cik ļoti viņi piekrīt (1 – nepiekrītu, 5 – pilnībā piekrītu). Ar šo paņēmienu ļoti ātri var noskaidrot noskaņu un atšķirīgos skatījumus.

• Aprunājieties ar blakussēdošo

Lūdziet dalībniekus īsi aprunāties ar cilvēku sev blakus par konkrētu jautājumu. Pēc tam palūdziet dažus padalīties ar to, ko viņi dzirdēja, nevis ko domā paši.

• Zaļā/sarkanā kartīte

Pirms pasākuma izdaliet zaļas un sarkanas kartītes. Apgalvojuma laikā lūdziet pacelt zaļo – ja piekrīt, sarkano – ja nepiekrīt. Tas sniedz tūlītēju vizuālu reakciju, kas ievieš dinamiku un kustību.

• Apstājies, ja…

Moderators pasaka apgalvojumu, un dalībnieki pieceļas, ja tam piekrīt. Tas ļoti ātri parāda istabas “temperatūru” un uzreiz iesaista kustībā.

• Nepabeigtie teikumi

Moderators sāk teikumu: “Demokrātija ir…”, “Laba sadarbība rodas tad, ja…”
Dalībnieki vienlaikus pabeidz teikumu vai daži brīvprātīgie to pasaka skaļi.
Tas atver diskusiju un parāda, cik viedokļi ir dažādi.