Pāriet uz saturu

Moderators

Izcils moderators ir vismaz puse no veiksmīga pasākuma – tam bija gatavi piekrist lielākā daļa aptaujāto Sarunu festivāla LAMPA pasākumu rīkotāju. Bet kā tādu atrast? Paši labākie mēdz būt jau “izķerti”, pārāk dārgi vai visiem apnikuši. Tāpēc jaunas zvaigznes var nākties audzināt pašiem. Sarunu festivāls LAMPA tam būs īstā vieta! Tā ir droša vide, kurā drīkst trenēties un izmēģināt sevi vai kādu citu moderatora ampluā. Tālākajā tekstā ir aprakstīts, kādam jābūt ideālam moderatoram, taču neļaujiet tam sevi nobiedēt un atturēt no jauna karjeras pavērsiena!

Moderatora izvēle lielā mērā ir atkarīga no pasākuma mērķa, formāta un auditorijas. Ir gadījumi, kad moderatoram ir ļoti labi jāpārvalda diskusijas tēma un jāorientējas dalībnieku zināšanu bagāžā, spēcīgajās pusēs un pieredzē. Pretējā gadījumā auditorijā un dalībnieku vidū var rasties neuzticība vai pat necieņa pret moderatoru. Citās situācijās specifisku zināšanu trūkums var būt moderatora priekšrocība un ļaut auditorijai labāk izprast diskusijas tematu. Piemēram, ja tā ir saruna, kas iepazīstina plašāku sabiedrību ar priekšrocībām, ko nākotnē nesīs mākslīgais intelekts. Nereti iespējams arī zelta vidusceļš – moderators pamatos pārzina tēmu, tomēr nav tajā iedziļinājies pārāk detalizēti, lai riskētu zaudēt saikni ar auditoriju. Sarunu festivālā LAMPA par moderatoru bieži vien tiek izvēlēts pats organizators, kurš vislabāk pārzina pasākuma tēmu un mērķi.

Moderatoram ir tiesības uzdot “stulbo jautājumu”. Puse zāles atviegloti uzelpos, jo nebūtu uzdrošinājušies to uzdot paši. Tas pats attiecas uz diskusijā bieži pieminētiem terminiem – ir tikai normāli, ja moderators pārjautā, ko tie īsti nozīmē.

Ļoti svarīgs ir dialogs starp rīkotājiem un moderatoru. Pirms pasākuma iespējami precīzi jāizstāsta, kas no moderatora tiek sagaidīts, un viņš jānodrošina ar visu nepieciešamo informāciju. Jāizstāsta, kādas atkāpes no scenārija ir pieļaujamas un no kā nevajadzētu atteikties nekādā gadījumā. Izvēli par pārējiem diskusijas dalībniekiem rīkotājs var izdarīt kopīgi ar moderatoru. Ir gadījumi, kad pasākuma vadītājam tiek arī uzticēts sagatavot diskusijas konceptu – gan tās struktūru, gan potenciālo saturu. Svarīgi, lai gan rīkotājam, gan moderatoram būtu pilnīgi skaidrs, kurš par ko ir atbildīgs.

Tuvāk iepazīstināt moderatoru ar paneļdiskusijas dalībniekiem var palīdzēt arī kopīgas pusdienas neformālā gaisotnē pirms pasākuma.

Ne tikai rīkotājiem, bet arī pašam moderatoram pirms pasākuma būtu vēlams sazināties ar diskusijas dalībniekiem, lai izskaidrotu, kāds ir šī pasākuma mērķis un kas no viņiem tiek sagaidīts. Jāļauj dalībniekiem apzināties sava loma un līdz ar to arī uzņemties daļu atbildības par diskusijas galarezultātu.

Potenciāli garlaicīgākais sarunas modelis ir vieni un tie paši jautājumi visiem diskusijas dalībniekiem, ļaujot atbildēt rindas kārtībā un neveidojot diskusiju. Ja visi diskusijas dalībnieki ir vienisprātis, moderators var glābt situāciju, sākot spēlēt “velna advokātu”. Apzināti paust pretējās nometnes viedokli pat tad, ja pats tam nepiekrīt, pieņemot, ka auditorijā visdrīzāk ir cilvēki, kuri tā domā.

Zils aplis ar baltu izsaukuma zīmi centrā.
Uzmanību!

Brīdī, kad moderatoram pašam liekas – viss ir lieliski! – jāsāk uzmanīties. Tas nozīmē, ka kļūsti pārdrošs un pietuvojies robežai, kurā riskē kļūt bezgaumīgs, klišejisks, banāls vai seksistisks. Ja pārkāpsi šo robežu, cilvēku cieņa būs jānopelna no nulles, lai cik ideāli arī nebūtu gājis līdz tam.

Kāds ir ideāls moderators?

  • Neitrāls. Viņš ir kā saistviela starp diskusijas dalībniekiem un auditoriju, dodot visiem vienlīdzīgas iespējas paust savu viedokli.
  • Ar muguras smadzenēm jūt auditoriju un glābj situāciju, kad cilvēki sāk kļūt nemierīgi, sačukstēties un grozīties.
  • Ciena savu auditoriju un ievēro plānoto pasākuma sākuma un beigu laiku.
  • Necīnās ar vējdzirnavām un pārāk nekoncentrējas uz kādu konkrētu cilvēku.
  • Pārbauda avotus faktiem, kas tiek pieminēti.
  • Atzīst sev, ka nav visu auditoriju speciālists. Apvāršņus paplašina pakāpeniski.
  • Uzņemas pasākumus, kas viņu interesē vai kuri vismaz spēj pašam raisīt interesi.
  • Gatavs pieklājīgi pārtraukt cilvēku, kurš runā pārāk ilgi vai neievēro diskusijas tematu.
  • Dzelžaini neturas pie reglamenta, sajūtot, kad ir vēlams mainīt jautājumu secību vai sarunas virzību.
  • Gatavs jebkurā brīdī iesaistīt auditoriju un vajadzības gadījumā pārformulēt jautājumus no zāles, sasaistot ar iepriekš runāto.
  • Spēj iesaistīt ne tikai aktīvo, bet arī pasīvāko publikas daļu, taču reizē nav pārāk uzbāzīgs.
  • Neizdara secinājumus auditorijas vietā.
  • Diskusijas beigās konspektīvi apkopo izskanējušās idejas.
  • Ir kā labs namatēvs vai namamāte – ar humora izjūtu un labsirdīgs!
Zils aplis ar baltu izsaukuma zīmi centrā.  Tīrs, vienkāršs dizains.
Uzmanību!

Risks ar pārāk harizmātisku vai zinošu moderatoru – pārāk dominēs un neļaus runāt diskusijas dalībniekiem, radot auditorijā jautājumu, kāpēc tur vispār atrodas pārējie cilvēki?

Balta grābekļa ikona uz zila, apļveida fona. Dizains ir vienkāršs un moderns.
Grābeklis

Ieteicams izvairīties no aizspriedumiem – piemēram, uzskatīt, ka diskusija sieviešu auditorijai noteikti jāvada šarmantam vīrietim.

Vislabāk jebkuru sarunu sākt ar jautājumu!

Ja mērķis ir ļaut tēmai plūst ar cerību, ka dalībnieki ir gudri un paši atradīs vērtīgākās tēzes, tad moderators var arī nebūt kompetents. Uzdot negaidītus, intuitīvus jautājumus. Tur ir jābūt talantam un veiksmei. Bet tas reti izdodas.