Hēlija Staņislavska

Viņai bija deviņi gadi, kad kopā ar brāli un māsu Hēlijas ģimeni izsūtīja uz Sibīriju. Mokošs bija vairākus mēnešus ilgais brauciens lopu vagonā, svešajā zemē nācās pārciest badu, salu, atdot visus spēkus nežēlīgā darbā. "Toreiz spēku to pārciest deva dzīvotgriba. Stāstot par to citiem, pati brīnos, kā cilvēks varēja izturēt. Tagad dzīvoju un darbojos to savu tuvinieku vietā – tēva, mazā brālīša –, kuri neatgriezās dzimtenē."