Rolands Ozols

Pēc profesijas esmu angļu valodas, veselības mācības un ekonomikas skolotājs. Profesionālajā darbībā esmu bijis skolotājs, klases audzinātājs, pedagogu sagatavotājs un tālākizglītotājs, domāšanas attīstīšanas un līderības treneris, strādājis arī augstskolā par docētāju un pētnieku. Esmu strāājis arī starptautiskajā vidē, pārstāvot Latviju UNESCO darbā 11 gadus. Pēdējos 7 gadus strādāju valsts pārvaldē - Izglītības kvalitātes valsts dienestā un šobrīd Izglītības un zinātnes ministrijā. Izglītības politikas viens no uzdevumiem ir sabalansēt katra individuālās vajadzības attīstībai un izaugsmei ar sabiedrības un valsts kopējām vajadzībām. Tieši šeit arī slēpjas lielākais izglītības politikas izaicinājums - spēt prognozēt un modelēt, kā tieši to izdarīt un kā mazināt bieži vien skaļāko un vislabāk dzirdamo sabiedrības grupu gaidas ar izglītības sistēmas iespējām, reālajām vajadzībām un vēl katra indivīda izvēli savai attīstībai. Tas gan nemazina to, ka izglītība joprojām ir labākais un pieejamākais veids, kā mainīt sevi, sabiedrību, valsti un pasauli.