Denīze Mālniece

Šobrīd esmu mācību pauzē, plūstoša vizuāli plastiskā un starpdisciplināri radoša brīvmāksliniece, apzināti paliekot kustībā starp dažādām praksēm un meklējumiem. Mani darbi dzimst no intereses par mirkļiem, kas atsakās tikt noturēti, par sajūtu, atmiņas un uztveres pēdām, kas atklājas tieši tajā trauslajā telpā starp klātbūtni un izzušanu. Mani piesaista tas, kas paliek aiz kadra kā klusa atbalss, kas vēl nav nosaukta, bet jau ir jūtama. Strādāju ar fotogrāfiju, dzeju, glezniecību, keramiku, tekstilu, objektiem un eksperimentālām formām, ļaujoties procesam, kur materiāls un intuīcija kļūst par vienu elpu. Es nepieturos pie vienas valodas, bet sekoju tam, kas rodas starp valodām. Man māksla ir trausla, dzīva un nepārtraukti pulsējoša telpa kā stikla fragments, kas vienlaikus prasa aizsardzību un brīvību. Tajā viss sākas ar cilvēku, ar viņa iekšējo kodolu, no kura izaug pārējais. Es meklēju to smalko robežu, kur klātbūtne lēnām pārtop izzušanā un izzušana atkal kļūst par klātbūtni, vietu, kur lietas vēl tikai sāk sevi atklāt.