Cēsu muzejs

Muzeju 1925. gadā nodibināja Latviešu senatnes pētniecības biedrības Cēsu nodaļa, kuras paspārnē ar Pieminekļu valdes atbalstu tas darbojies, līdz padomju okupācijas sākuma posmā kļuvis par pašvaldības muzeju. 1949. gadā muzejam padomju okupācijas vara ierādīja telpas kādreizējā Cēsu pilsmuižas īpašnieku grāfu Zīversu kungu mājā jeb Cēsu Jaunajā pilī, kur joprojām ir muzeja mājvieta. Kopš 1949. gada Cēsu muzejs rūpējas arī par Valsts nozīme arhitektūras pieminekli Cēsu viduslaiku pili. 1985. gadā Cēsu muzejs pārbūvēja kādreizējā Cēsu pilsmuižas staļļa-ratnīcas ēku, kurā izveidoja Cēsu Izstāžu namu, kas jau 40 gadus veiksmīgi darbojas kā vietējās nozīmes kultūrvieta. Kopš 2024. gada 4. aprīļa Cēsu muzejs ir Cēsu novada pašvaldības iestāde ar divām struktūrvienībām: Piebalgas muzeju apvienību "Orisāre" ar Kārļa Skalbes memoriālo muzeju "Saulrieti", Brāļu kaudzīšu memoriālo muzeju "Kalna Kaibēni", Antona Austriņa memoriālo muzeju "Kaikaši" Vecpiebalgas pagastā, kā arī Emila Dārziņa un Jāņa Sudrabkana memoriālo muzeju "Jāņaskola" Jaunpiebalgas pagastā, un Eduarda Veidenbauma muzeju "Kalāči" Liepas pagastā. Kopš 2024. gada Cēsu muzejs rūpējas arī par Latvijas politiski represēto Cēsu biedrības 2018. gadā iniciēto un Latvijas Valsts simtgadei veltīto, pastāvīgo vēstures ekspozīciju “Sirdsapziņas Ugunskurs”, kas atspoguļo kādreizējā Cēsu apriņķa iedzīvotāju pretošanos okupācijas varām (1940-1957).