Atpakaļ
Atpakaļ
Rīgas Starptautiskā Biennāle
Rīgas Starptautiskā laikmetīgās mākslas biennāle (RIBOCA1) ir jauns un vērienīgs Eiropas mēroga projekts ar reģionālu profilu, kas aizsākts 2016. gadā. Balstoties Rīgas un Baltijas valstu bagātajā vēsturē, biennāle izceļ plašāka reģiona māksliniecisko vidi, sniedzot māksliniekiem iespēju veidot dialogu ar pilsētas un tuvākās apkārtnes kultūras, vēsturisko un sociālpolitisko kontekstu.
Ņemot vērā biennāļu kultūras izplatīšanās jeb, tā dēvētās, biennalizācijas kritiku, Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles mērķis ir radīt ilgtspējīgu, labākajās praksēs balstītu modeli, kas prioritizē māksliniekus, māksliniecisko darbību un rūpīgu mākslas prezentāciju un mediāciju. Biennāles darba process iesākas vietējā, turpinās nacionālā un reģionālā, izvēršas starptautiskā kontekstā. Neraugoties uz biennāles globālo vērienu, tās mērķi – attīstīt māksliniecisko mijiedarbību starp Baltijas valstīm un pārējo pasauli, lielākā daļa mākslinieku, kas uzaicināti piedalīties biennālē, ir dzimuši, dzīvo vai strādā Baltijas valstīs – teritorijā, kas neskatoties uz tās bagātīgo māksliniecisko darbību, vēl joprojām ir visai maz pētīta.
Biennāle tapusi kā kritiska platforma mākslinieciskiem eksperimentiem un zināšanām, kā arī sadarbības veicināšanai atsevišķu indivīdu, vietējo un reģionālo mākslas institūciju starpā. Tā ir kā vidutājs sociālo, politisko un ekonomisko jautājumu skatīšanai caur mākslas prizmu.
Ņemot vērā biennāļu kultūras izplatīšanās jeb, tā dēvētās, biennalizācijas kritiku, Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles mērķis ir radīt ilgtspējīgu, labākajās praksēs balstītu modeli, kas prioritizē māksliniekus, māksliniecisko darbību un rūpīgu mākslas prezentāciju un mediāciju. Biennāles darba process iesākas vietējā, turpinās nacionālā un reģionālā, izvēršas starptautiskā kontekstā. Neraugoties uz biennāles globālo vērienu, tās mērķi – attīstīt māksliniecisko mijiedarbību starp Baltijas valstīm un pārējo pasauli, lielākā daļa mākslinieku, kas uzaicināti piedalīties biennālē, ir dzimuši, dzīvo vai strādā Baltijas valstīs – teritorijā, kas neskatoties uz tās bagātīgo māksliniecisko darbību, vēl joprojām ir visai maz pētīta.
Biennāle tapusi kā kritiska platforma mākslinieciskiem eksperimentiem un zināšanām, kā arī sadarbības veicināšanai atsevišķu indivīdu, vietējo un reģionālo mākslas institūciju starpā. Tā ir kā vidutājs sociālo, politisko un ekonomisko jautājumu skatīšanai caur mākslas prizmu.