Diskusija "No pastalām uz traktoru - pārprastais zemnieks"

Latvijā ir aptuveni 78,1 tūkstoši lauku saimniecību. Lauksaimniecība Latvijā veido 5.1% no nodarbinātības, turklāt, - viens no nozīmīgākajiem nodarbinātības veidiem lauku reģionos. Vienlaikus, Latvijas attīstības galvenajā plānošanas dokumentā “Nacionālajā attīstības plānā 2027” tikai vienu reizi ir minēts vārds “lauksaimniecība”, un arī tik kontekstā ar “Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pasākumu integrēšana tautsaimniecības nozarēs [..]”.

Pēdējā gada laikā plašākā sabiedrībā par lauksaimniekiem runā, dzirdot, ka laikapstākļu ekstrēmi ir iznīcinājuši ražu un nepieciešams valsts atbalsts zaudējumu kompensēšanai. Tāpat Latvijas lauksaimnieki, solidarizējoties ar kolēģiem citās Eiropas valstīs, organizē protestus, lai pievērstu sabiedrības uzmanību nozarei sasāpējušiem jautājumiem.
Bet ko mēs kā sabiedrība patiesībā zinām, kāds tad ir lauksaimnieks Latvijā 2024. gadā – kādas ir viņa vajadzības, ambīcijas, vērtības? Vai lauksaimnieku asociējam ar sīksto, bet pieticīgo zemnieku no Virzas “Straumēniem” vai Blaumaņa daiļrades, kas liek vienādības zīmi starp “latvietis” un “zemnieks”? Vai arī lauksaimnieks ir iekāpis mūsdienu muižkunga kurpēs, agresīvi un nesaudzīgi apsaimniekojot tūkstošiem hektāru zemes? Vai starp pilsētnieku, kurš sapņo nokļūt neskartās pļavās, un lauksaimnieku, kam jāpakļaujas Eiropas Zaļā kursa nosacījumiem, ir nesamierināms uzskatu bezdibenis?

Diskusijā “No pastalām uz traktoru - pārprastais zemnieks” mēģināsim identificēt mītus, kas valda sabiedrībā par lauksaimniekiem, un definēt īpašības, kādām būtu jāpiemīt mūsdienīgam uzņēmējam, kurš savu dzīvi ir nolēmis saistīt ar Latvijas dabas resursu apsaimniekošanu.