Diskusija "Valstspilsēta = pilsētvalsts? Kur ir pašvaldību autonomijas robežas?"

Pagājušajā gadā sabiedrības uzmanību vairākkārt piesaistīja ziņu virsraksti par skandaloziem notikumiem Latvijas lielākajās pašvaldībās un valstspilsētās, kā piemēram, sankciju sarakstā esošais Avens un Ogres muzejs, Krievijas kara Ukrainā vērtējums Daugavpilī, pašvaldības finanšu krīze Rēzeknē. Šie notikumi liek domāt par to, cik daudz mēs zinām par dzīvi un lietu kārtību Latvijas reģionos un, vai brīdī, kad par tiem sāk runāt nacionāla mēroga mediji, būtiskais jau nav nokavēts?

Pašvaldību autonomija ir nozīmīga, taču, domājot par gadījumiem, piemēram, Ogrē vai Rēzeknē, jāuzdod jautājums - kur ir pašvaldību autonomijas robežas? Kurā brīdī valstspilsētas pārvēršas par pilsētvalstīm? Vai un kurā brīdī pašvaldību demokrātiski ievēlētās varas pilnvaras dod tiesības patvaļīgi interpretēt labas pārvaldības principus, demokrātijas un pilsoņu iesaistes principus un valsts drošības jautājumus? Cik lielā mērā tiesības un pienākumi ir līdzsvarā? Ar kādiem instrumentiem iespējams šo līdzsvaru noturēt? Ko darīt, ja pašvaldību līmenī saskatāmi apdraudējumi demokrātijas principiem, nacionālajai drošībai un labai pārvaldībai?