Domapmaiņa "Vēlēšanas. Kam tās ir vajadzīgas?"

Vēlētāju aktivitāte vēlēšanās pēdējos gados ir zema. 2018.gadā Saeimas vēlēšanās vien 54,6 procenti balsstiesīgo pilsoņu devās balsot. Aina par pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanām arī nav iepriecinoša. 2020.gadā Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās, kas noritēja Covid-19 pandēmijas apstākļos, piedalījās vien 40,58% vēlētāju, bet pērn 5. jūnija pašvaldību vēlēšanās – 34,01 procents. Savukārt, Eiropas Parlamenta vēlēšanās nobalsoja tikai trešdaļa jeb 33,5 procenti balsstiesīgo. Vai zema vēlētāju līdzdalība vēlēšanās ir “jaunais normālais”? Vai vainojama vēlēšanu sistēma? Bet varbūt iemesls meklējams kur citur?

“Neredzu, tam jēgu, nekas nebūs labāk, nav ticības, mana balss neko neietekmēs,” šīs ir dažas no bieži dzirdamajām atbildēm, kāpēc vēlētāji nepiedalās vēlēšanās, kuras regulāri parādās arī Centrālās vēlēšanu komisijas sadarbībā ar SKDS pētījumu centru veiktajās aptaujās. Tikmēr pie vēlēšanu urnām vēlētāji galvenokārt dodas pilsoņa pienākuma vadīti un ar ilgām pēc pārmaiņām, cerībā uz labāku nākotni.

Kopā ar ekspertiem meklēsim atbildes par to, ko mēs varam darīt, lai šīs ilgas piepildītu? Vai pienākuma apziņa kļuvusi par retu vērtību un vēlētāji nenovērtē viņiem sniegtās tiesības piedalīties vēlēšanās un ietekmēt savas pašvaldības un visas valsts nākotni? Kā mudināt vēlētājus aktīvi piedalīties un atjaunot ticību, ka ikviena balss ir vērtība un spēj ko mainīt? Kādu ietekmi atstājusi Covid-19 pandēmija? Vai varbūt tomēr ir nepieciešamas pārmaiņas arī vēlēšanu sistēmā?