Pasaules ekonomikā mainās spēku samērs, līdzsvars starp lielvalstīm. Klimata pārmaiņas rada gan trauksmi, gan iespējas uzņēmumiem, valstīm. Eiropa ne tikai noveco, bet sāk jaunu posmu bez Lielbritānijas un cīnās par to, kā saglabāt konkurētspēju strauji mainīgajā pasaulē. Eiropas Centrālā banka piepildījusi finanšu sektoru ar naudu, kam būtu jānonāk tautsaimniecībā. Latviju tas viss ietekmē, bet tikmēr tā pati maina izglītības, veselības, reģionālās pārvaldības sistēmas, lai varētu kļūt par spēcīgu Ziemeļeiropas ekonomiku, nevis palikt vidēju ienākumu slazdā.

Tas viss bija līdz COVID-19. Un šīs lietas palika, nepazuda. Bet klāt nāca jauna veida globālā ekonomiskā krīze un globāla mēroga atbildes. Kurp ej, pasaules ekonomika? Centrālās bankas, valdības? Un kā šai jaunajā pasaulē rīkoties "cilvēkam parastajam", piemēram, Mazsalacā?

Par to žurnālista saruna ar vienu no ekonomikas politikas veidotājiem —  Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku un aktīvu, ekonomikas norisēm līdzi domājošu Latvijas pilsoni — ilggadēju ekonomikas skolotāju un mācību grāmatu autoru, tagad "vienkāršu" lauku iedzīvotāju Mihailu Siņicinu.