Saruna "Kā mākslīgajam intelektam iemācīt mīlēt Streiču, Raini un Purvīti?"

Mākslīgais intelekts (MI) arvien straujāk ienāk izglītībā, pētniecībā un kultūras satura radīšanā, kļūstot par nenovērtējamu rīku datu analīzē, satura automatizācijā un informācijas pieejamības veicināšanā. Tas paver jaunas iespējas, taču vienlaikus rada būtiskus izaicinājumus. No vienas puses, MI palīdz datu apkopošanā, padara informāciju pieejamāku un spēj atrast faktus. No otras puses, nelielai, bet unikālai Latvijas kultūrai šī situācija ir sarežģīta, jo MI modeļi pamatā tiek trenēti ar globālām datu kopām, kurās latviešu valoda un kultūra ir vāji pārstāvēta. Tas rada risku, ka, izmantojot MI, izplatīsies nepilnīga, kontekstuāli neprecīza vai pat nepareiza informācija.

MI rīki arvien biežāk tiek izmantoti mācību iestādēs, nodrošinot ātru piekļuvi informācijai, teksta ģenerēšanu un datu apstrādi. Taču to darbības princips – balstīšanās uz tiešsaistē pieejamiem datiem un tendence sniegt atbildi uz jebkādu jautājumu, pat ja tā ir izdomāta, – rada risku nepatiesas vai sagrozītas informācijas izplatīšanai. MI radītie “pārliecinošie maldi”, kas izskatās ticami, bet ir kļūdaini vai nepilnīgi, var tikt pieņemti kā patiesība, var apdraudēt akadēmiskā un kultūras diskursa kvalitāti, mazināt faktu autentiskumu un sagrozīt vēsturisko un kultūras kontekstu.

Lai novērstu šo problēmu, nepieciešams paplašināt MI pieejamo datu kopumu ar kvalitatīviem un uzticamiem avotiem no Latvijas kultūras mantojuma institūcijām, bet tas rada jaunus izaicinājumus – kas un kā noteiks, kuri dati ir autentiski, un kādas būs to izmantošanas ētiskās un juridiskās sekas? Jāņem vērā arī MI tehnoloģiju ekoloģiskā ietekme – to trenēšana un datu centru uzturēšana patērē milzīgus enerģijas resursus, palielinot digitālās infrastruktūras nospiedumu.

Diskusija pulcēs kultūras mantojuma, tehnoloģiju un izglītības ekspertus, lai izvērtētu MI lomu kultūras politikā un tā ietekmi uz mantojuma saglabāšanu, interpretāciju un pieejamību. Apspriedīsim, kā kultūras mantojums var kalpot par MI trenēšanas resursu, saglabājot autentiskumu un kontekstuālo precizitāti, kā arī to, vai MI attīstības ekonomiskās un ekoloģiskās izmaksas ir samērojamas ar ieguvumiem. Mērķis ir ne tikai identificēt riskus, bet arī rast stratēģiskus risinājumus, lai MI laikmetā kultūras mantojums būtu uzticams, jēgpilns un kontekstā balstīts.