Cilvēkstāsti "Vai iespējama “laba” nāve?"

Cilvēka nomiršanu nereti salīdzina ar piedzimšanu, jo tieši starp šiem diviem datumiem notiek mūsu dzīve. Vel nesen dzemdības bija bubulis, kas tika uzticētas dzemdību namiem, viss process un pirmā bērna aprūpe tika uzticēta personālam, bet šodien ir ģimenes dzemdības, dzemdības mājās, ir izvēles iespējas, ir pētīta pieskārienu un klātbūtnes nozīme, ir dzemdību un pēcdzemdību dūlas, grāmatas un nodarbības par nesāpīgām un pat baudpilnām dzemdībām. Tikmēr nāve joprojām tiek nogrūsta slimnīcām, ātrajai palīdzībai, pansionātiem, tā asociējas ar gaužu nelaimi un mokām, ko labāk neredzēt, trīsreiz nospļauties un labāk nedomāt par to. Kāds ceļš būtu ejams, lai arī miršanas procesam atgrieztu cilvēcību? Šo vaicāsim cilvēkiem, kas piedzīvojuši tuvinieku miršanu esot līdzās mājās ar hospisa aprūpes speciālistiem.