Diskusija "Labais/sliktais piemineklis. Māksla un demokrātija"

Stundu ilga laikmetīgās tēlniecības festivāla "Tēlniecības kvadriennāle Rīga 2020" veidota diskusija par politiskās varas un tēlniecības attiecībām un to, kā nodrošināt kvalitatīvu sabiedrības iesaisti publiskās mākslas apspriešanā, nemeklējot kompromisus mākslinieciskajā kvalitātē.

Tēlniecība vēsturiski ir saistīta ar publiskās telpas jēdzienu, tai bieži vien “jākonstruē ideoloģiskā laiktelpa, iezīmējot varas centru” (S. Kruks), tāpēc, turpinot TKR tradīciju runāt par politiski un sociāli aktuālām tēmām, 2020. gadā festivāls apskatīs šī brīža rietumu politiskās situācijas savdabību, reflektējot uz politikas notikumiem liberālo un konservatīvo uzskatu sadursmes ēnā, kas rezultējusies tādās parādībās kā galēji labējo spēku politiskā virsroka gan ASV, gan Lielbritānijā, un Brexit vai konfederātu pieminekļu gāšanā. Šīs parādības ļauj viena Twitter ieraksta ietvaros gan nosodīt Obamacare, gan paust pārdzīvojumu par nākamo politisko spēku veiktajām izmaiņām tajā, balsot par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas savienības un pārdzīvot par uz robežas sapuvušo ziedu kravu muitas regulējumu izmaiņu rezultātā. Tāpat Black Lives Matter kustības kontekstā aktualizējies jautājums — ko iesākt ar aizgājušo varu reprezentējošiem pieminekļiem? Kā sabiedrībai konstruktīvi analizēt vēstures notikumus un no tiem mācīties? Kādas ir tēlniecības attiecības ar politisko ideju reprezentāciju šobrīd? Cik lielā mērā sabiedrība var noteikt pilsētvides mākslas saturu? Kādam būtu jābūt  mākslas darbam, kas atrodas visiem brīvi pieejamā telpā?