Diskusija "Latvija - klimatneitrāla valsts. Drosme vai nepieciešamība?"
Iespēju telts
Sadarbībā ar: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Apraksts:
Latvija, līdzīgi kā citas valstis, izjūt klimata pārmaiņas. Ja klimata pārmaiņas netiks ierobežotas, tās turpinās pieņemties spēkā un būtiski ietekmēs ne vien Latvijas dabu, bet arī tautsaimniecību, infrastruktūru, sabiedrību u.c. Eiropas Komisija Eiropas Savienības nākotni saista ar klimatneitralitāti – situāciju, kad neradām vairāk emisiju kā fotosintēzes rezultātā spēj absorbēt meži, pļavas u.tml. vai noglabājam zem zemes (līdzīgi kā Inčukalna krātuvē glabājam dabasgāzi). Turklāt Eiropas Komisijas ieskatā klimatneitralitāti iespējams sasniegt jau 2050. gadā, un tas nāks par labu ne vien klimatam, bet arī tautsaimniecībai un sabiedrībai. Latvijas emisijas, salīdzinot ar t.s. bāzes gadu (1990. gadu), līdz 2017. gadam bija samazinājušās par 57%. Galvenie emisiju avoti – enerģētika (36%), transports (28%) un lauksaimniecība (24%). Diskusijas laikā pārrunāsim, ko īsti nozīmē klimatneitralitāte un kāds Latvijai no tās varētu būt labums. Diskutēsim par to, kā Latvija varētu kļūt par klimatneitrālu valsti? Kāds varētu būt dažādu nozaru ieguldījums? Kādas pārmaiņas būtu nepieciešamas mājsaimniecībās un iedzīvotāju ikdienā un kā tās panākt? Kā panākt, ka pāreja uz klimatneitralitāti būtu sociāli taisnīga un ilgtspējīga? Centīsimies saprast, kas mums katram būtu jādara un kā tuvākajās desmitgadēs mainīsies mūsu dzīve.
Latvija, līdzīgi kā citas valstis, izjūt klimata pārmaiņas. Ja klimata pārmaiņas netiks ierobežotas, tās turpinās pieņemties spēkā un būtiski ietekmēs ne vien Latvijas dabu, bet arī tautsaimniecību, infrastruktūru, sabiedrību u.c. Eiropas Komisija Eiropas Savienības nākotni saista ar klimatneitralitāti – situāciju, kad neradām vairāk emisiju kā fotosintēzes rezultātā spēj absorbēt meži, pļavas u.tml. vai noglabājam zem zemes (līdzīgi kā Inčukalna krātuvē glabājam dabasgāzi). Turklāt Eiropas Komisijas ieskatā klimatneitralitāti iespējams sasniegt jau 2050. gadā, un tas nāks par labu ne vien klimatam, bet arī tautsaimniecībai un sabiedrībai. Latvijas emisijas, salīdzinot ar t.s. bāzes gadu (1990. gadu), līdz 2017. gadam bija samazinājušās par 57%. Galvenie emisiju avoti – enerģētika (36%), transports (28%) un lauksaimniecība (24%). Diskusijas laikā pārrunāsim, ko īsti nozīmē klimatneitralitāte un kāds Latvijai no tās varētu būt labums. Diskutēsim par to, kā Latvija varētu kļūt par klimatneitrālu valsti? Kāds varētu būt dažādu nozaru ieguldījums? Kādas pārmaiņas būtu nepieciešamas mājsaimniecībās un iedzīvotāju ikdienā un kā tās panākt? Kā panākt, ka pāreja uz klimatneitralitāti būtu sociāli taisnīga un ilgtspējīga? Centīsimies saprast, kas mums katram būtu jādara un kā tuvākajās desmitgadēs mainīsies mūsu dzīve.