Astoņi demokrātijas festivāli no Baltijas un Ziemeļvalstīm apvienojušies Demokrātijas festivālu platformā, lai dalītos uzkrātajā pieredzē un kopīgiem spēkiem veicinātu līdzdalības demokrātiju savās valstīs un citviet pasaulē. Kaut gan festivālu nosaukumi un to darbības modeļi atšķiras, tos vieno rūpes par demokrātiju visplašākajā tās nozīmē – no demokrātiskās sarunu kultūras līdz iedzīvotāju līdzdalībai un interesei par sabiedriskiem un politiskiem procesiem valstī, Eiropā un pasaulē.
Demokrātijas festivālu platformu, pateicoties Ziemeļvalstu Ministru Padomes finansējumam, nodibināja Sarunu festivāls LAMPA, Arvamusfestival (Igaunija), SuomiAreena (Somija), Almedalsveckan (Zviedrija), Arendalsuka (Norvēģija), Folkemødet (Dānija), Fundur Fólksins (kopš 2018. gada – LYSA, Īslande) un Diskusijų festivalis „Būtent!“ (Lietuva). To koordinē pārmaiņu aģentūra “We do democracy” no Dānijas Zakijas Elvangas vadībā.
Demokrātijas festivālu rīkošanas tradīciju 1968. gadā aizsāka zviedru politiķis Ūlofs Palme, toreizējais Zviedrijas izglītības ministrs, uzstājoties ar runu Almedālenas parkā, Visbijā. Vairāki simti cilvēku bija pulcējušies, lai noklausītos populārā politiķa runu. Toreiz nedz Palmem, nedz atnākušajiem ļaudīm nebija ne jausmas, ka viņi ir piedalījušies vēsturiskā pasākumā, liekot pamatus jaunai Ziemeļeiropas tradīcijai, kad cilvēki pavada dažas dienas, kopīgi spriežot par to, kā uzlabot viņu valstis. 2017. gadā visi astoņi demokrātijas festivāli kopā organizējuši 8700 pasākumu un pulcējuši teju 150 000 apmeklētāju 29 dienu garumā.
“Varam droši apgalvot, ka demokrātijas festivāli ir izpelnījušies lielu popularitāti Baltijas jūras reģionā. Tie ir kļuvuši par obligāti apmeklējamiem pasākumiem visdažādākajiem cilvēkiem, kam rūp valsts nākotne. Mēs ticam, ka tā ir demokrātija veidošanā”, saka Demokrātijas festivālu platformas direktore Zakija Elvanga. “Mūsdienās daudziem cilvēkiem demokrātija ir kā novārtā atstāts vecs draugs. Līdz ar to demokrātijas festivāli ir īpaši svarīgi notikumi, kas veicina cilvēku līdzdalību un rada platformas sarunām, kur kopīgi apspriest sabiedrības nākotni.”
“Tagad ir pienācis laiks virzīt lietas uz priekšu”, turpina Elvanga. “Visi festivāli reģionā apvienojušies, jo mēs jutām, ka kopā esam daudz spēcīgāki. Mēs uzskatām, ka šajos nemierīgajos laikos ir svarīgi izplatīt demokrātijas vārdu, kā arī atbalstīt atvērtu demokrātiju ne tikai mūsu valstīs, bet arī citviet pasaulē. Vienlaikus esam gandarīti par pieaugošu interesi par demokrātijas festivāla formātu no tik dažādam valstīm kā Dienvidkoreja, Lielbritānija, Beļģija, Baltkrievija, kā arī no Spānijas Katalonijas reģiona.”
Pēc divu gadu darba ir publicēts visaptverošs pārskats par Baltijas un Ziemeļvalstu demokrātijas festivāliem, ko papildina iedvesmojošs ceļvedis tiem, kas vēlas organizēt savu demokrātijas festivālu vai vadīt demokrātiskus procesus ar lielāku cilvēku iesaisti.
Plašāka informācija par demokrātijas festivāliem ir pieejama Demokrātijas festivālu tīmekļa vietnē www.democracyfestivals.org