Saruna “Ienaidnieka tēla radīšana”

Okupācijas varas bieži izmantoja ienaidnieka tēla radīšanu kā līdzekli sabiedrība šķelšanai un mobilizēšanai cīņai ar izdomātu problēmu. Kā propagandas instrumenti izmantoja valodu, lai veidotu jaunus apzīmējumus ārējam vai iekšējam ienaidniekam? Kādu problēmu maskēšanai tika radīti budža, liekēža, spekulanta, “stilīgā” tēli padomju propagandā? Kā par iekšējiem ienaidniekiem tika padarīti “aizliegtās literatūras lasītāji”, ārzemju radiostaciju un nepareizās mūzikas klausītāji, “buržuāziskā nacionālisma” piekritēji, nepareizie mākslinieki un pseidozinātņu pārstāvji? Kā ienaidnieka tēla arhetipi turpina darboties mūsdienu valodā un komunikācijā? Vai konfliktu eskalēšana starp “konservatīvajiem” un “liberāļiem” ir izdomāta problēma? Vai politkorektums ir jaunā cenzūra vai pagātnes domāšanas restaurēšana? Otrājā pasaules karā sagrauto ēku drupu novākšana Cēsis 1947. gadā. Attēls no Cēsu Vēstures un mākslas muzeja krājuma