Atklāta diskusija par neērtu tēmu "Vai efektivizācijā nezaudējam cilvēka pamattiesības un brīvības?"

Tiesību normu izstrādē un saistošos dokumentos, tiesību normu piemērošanā un tiesu praksē arvien vairāk tiek ierobežotas cilvēka tiesības pārstāvēt un aizstāvēt savu pozīciju. Palielinās tiesas lēmumu skaits, ko nevar pārsūdzēt, valsts apsūdzību var būvēt gadiem, bet tiesības sagatavoties pārsūdzībai un pārsūdzēt nelabvēlīgus lēmumus ir tikai 10 dienas, administratīvajos procesos valsts institūcijas bieži, ignorējot judikatūru, uztur pozīciju visās trīs instancēs, tiek virzīta tiesu digitalizācija apstākļos, kad cilvēkiem ir dažāda digitālā pratība.

Tas kopumā rada bažas, vai ejam pareizā virzienā. Vai tieslietu sistēmai ir pietiekoši iekšējie kvalitātes un paškontroles standarti? Kas jāmaina varu praksē, lai cilvēks var paļauties uz valsti un taisnīgu tiesu?