Filips Molčanovs

Filips Molčanovs

NEĒRTO TĒMU REFERĀTU MARATONS / LU VFF absolvents/ Statuss: brīvs, bet ne vientuļš.

Temats: "Man nepietika drosmes liecināt pret savējiem, tāpēc citi liecināja pret mani.”
Referāta anotācija: Mūsdienās ir pierādīts, ka Otrā pasaules kara laikā vācieši neļāva latviešiem patvaļīgi izmantot ieročus ārpus darba maiņas un beigu beigās, arī pašus latviešus plānoja likvidēt un aizpildīt pilsētas ar jauniem iedzīvotājiem no Vācijas. Tomēr, runājot par Otro pasaules karu Latvijā regulāri izskan apgalvojums, ka latviešu agresija un nežēlība, ar kādu tika nogalināti ebreji, bija daudz lielāka nekā vairumam vāciešu. Šāda pārliecība radās, kad ilgus gadus PSRS neļāva nodarboties ar holokausta pētīšanu, bet vēlāk publicēja vairākus pamfletus par holokaustu Austrumeiropā, tajos atbildība par ebreju genocīdu tiek pārnesta no augstākiem nacistiskās Vācijas funkcionāriem uz baltiešiem un ukraiņiem. Rietumeiropas vēsturnieki, kas interesējās par holokaustu Latvijā, nebija pietiekami uzmanīgi, lai pārbaudītu VDK pamfletos sniegto avotu patiesumu un ņemot vērā, ka citi avoti nebija pieejami, dotie VDK pamfleti ieņēma zināmu popularitāti Rietumu pasaulē.
Tāpēc var apgalvot, ka patiesā latviešu atbildība ir meklējama nevis karalaukā, bet atstātajās liecībās un atmiņās, ko sniedza un publicēja, galvenokārt, trimdas latvieši. Tie notikumu liecinieki, kuri atradās ārpus cenzētas telpas, bija vienīgie, kas varēja sniegt patiesas liecības par vācu okupācijas gaitu Latvijā. Diemžēl, trimdas latvieši savās atmiņās kategoriski izvairījās no komentāriem par ebreju genocīdu.
Pētniecības interese: XX gadsimta ētika.